Atklājot no 1. jūnija atļauto zandartu makšķerēšanas sezonu, ap trīs desmiti copmaņu sestdien Lielupē pie Vītoliņiem bija gatavi sacensties par lielāko zivi un lomu Jelgavas atklātajā čempionātā “Lielupes zandarts 2019”. “Maz,” dalībnieku skaitu vērtēja pilsētas Sporta centra direktors un sacensību galvenais tiesnesis. Juris Kaminskis. Pēdējā laikā, izrādās, “Lielupes zandartu” ar bagātīgāku balvu fondu pārsola “Daugavas zandarts” Koknesē. Ar lielākām vai mazākām sacensībām sezonas sākumu atzīmē arī citviet, un Vītoliņus acīmredzot izvēlējušies Lielupei paši uzticīgākie.
Tradicionālo sacensību nolikums šoreiz nedaudz pamainīts, pēdējo gadu “divdiennieku” iekļaujot vienā dienā – ar rīta un pusdienlaika copi. Pēc katras no kārtām tiek noteikts vietu sadalījums, noslēgumā tās summējot. Pirmajam cēlienam bija atvēlēts laiks no pulksten sešiem rītā līdz 10.30, otrajam – no pulksten 12 līdz četriem pēcpusdienā. Šķiet, līdzīgi savu labvēlību centās sadalīt arī veiksme, kādu aplaimodama ar lomu rītapusē, citu – pēcpusdienā, un tikai dažiem dalībniekiem izdevās to pievilināt abās sacensību sadaļās.
Zivju maz vai cita vaina
Ap pulksten 10, kad laivām drīz jau jārodas krastā, līdz upei atbraucis vietējais iedzīvotājs Vilis ar kundzi. “Tāpat vien, paskatīties, kas ir pieķēries,” viņš teic. Šad tad arī pats atnākot pamakšķerēt. “Lēnām, tāpat aiz intereses, ne jau tādā līmenī, kā te sacensībās makšķerē. Tad ir jāiegulda līdzekļi.” Pirms gadiem diviem gan “piespiedu kārtā” sanācis piedalīties arī sacensībās. “Čomam nebija, kas brauc līdzi laivā.” Toreizējā loma svars prātā nav palicis, un vīrs spriež, ka labam rezultātam zivju šajā vietā par maz, kā nelabvēlīgu ietekmētāju pieminot arī kādreizējo Jelgavas cukurfabriku.
Bez loma rīta cēlienā palicis arī citkārt medaļniekos redzētais Juris Kļaviņš. “Auksts laiks,” viņš spriež, pusstundu pirms starpfiniša jau tīdams makšķeres. Šoreiz gan var teikt, ka arī viņš atbraucis “tikai apskatīties,” jo pēcpusdienā plānots doties ar ģimeni uz koncertu Tallinā.
“Jā, ķeras pašvaki. Lai gan, iepriekš ar eholoti pārbaudot, likās – zivju ka biezs,” nobrīnās arī sacensību galvenais tiesnesis.
“Zivīm savi uzskati. Cilvēkam taču arī brīžam – negribas ēst, un viss,” vīri pārspriež jau pie pusdienu zupas šķīvja. Atšķirībā no upes iemītniecēm krastā šoreiz apetīte visiem laba.
Brāļiem Čirkunoviem – četri zandarti
No deviņiem individuālajiem makšķerniekiem sacensību pirmajā posmā pie rezultāta tikuši tikai divi. Paprāvu samu 1,420 kilogramu svarā braši var parādīt Gints Zariņš, bet Aivars Liepiņš maisiņu ar savu lomu kautrīgi izvelk no kabatas. Taču nolikums paliek nolikums, un, ja citiem nav nekā, tad trīs asarīši kopā 130 gramu svarā Aivaru tobrīd ierindo otrajā vietā.
Komandu konkurencē ar veiksmi un, jādomā, arī prasmi izcēlušies jelgavnieki Jānis un Ingus Čirkunovi. “Pagājušajā un aizpagājušajā gadā nebija nekā, bet šogad iegādājos jaunus māneklīšus, un gāja tīri labi,” Jānis vērtē rīta cēlienu, kurš atnesis arī potenciālo uzvaras kandidātu – 1,615 kilogramu smagu zandartu. “Pieķērās seši, trīs palaidām. Viens iekrita ūdenī pēc svēršanas, bet bija jau pieskaitīts.”
Otro vietu ar 1,300 kilogramu zandartu tobrīd ieņem Andra Brūvera un Jāņa Staņas laiva, bet trešajā ar 870 gramu līdaku un asariem puskilograma kopsvarā ir ģimenes komanda – Varis Krūmiņš ar kundzi Svetu. “Divas lielākās līdakas norāvās, aizgāja ar visiem vobleriem,” pastāsta Sveta, taču neizklausās kreņķīga. “Šī ir mūsu brīvdiena un iecienīta atpūta. Ja pārnākam ar lomu, kaķis mājās ir priecīgs. Ja maisiņa nav – zina, ka gājis slikti. Tas ir – no viņa viedokļa.”
Bronzas medaļa – pēdējās minūtēs
Cerības uz ko izcilu arī pēcpusdienā izrādas vājas, tāpēc nolemts sacensības beigt nedaudz agrāk. Pēdējais krastā izbrauc Aivars Voldeks. “Nebija nekā visu dienu, tad nu pēdējās 15 minūtēs pabraukāju ar “rotiņu” gar zālēm, lai nepaliktu pa nullēm,” pastāsta iepriekšējās sacensībās godalgotas vietas ieņēmušais makšķernieks. “Ir veči, kas noķer arī tādā laikā kā šodien. Jāmācās,” savu pieredzi viņš atzīst par necilu. Taču deviņu individuālo makšķernieku konkurencē, izrādās, šoreiz arī ar to pietiek, lai ieņemtu trešo vietu pilsētas čempionāta bronzas medaļas un 20 eiro balvas vērtībā. Otrais ar rītapusē noķerto samu ir G.Zariņš, kam pēcpusdienā vairs nav veicies. Bet pie čempionāta zelta un 50 eiro dāvanu kartes no veikala “Asaris” ar pēc svara mazāku lomu, toties sapelnītu abās sacensību sadaļās tiek A.Liepiņš.
No komandu ekipāžām lomu guvušas un līdz ar to uz medaļām un balvām var kandidēt tikai četras. Uzvar A.Brūvers un J.Staņa, kas pa zandartam izvilkuši gan no rīta, gan pēcpusdienā: vispirms Andris jau minēto 1300 kilogramu zivi, bet vēlāk 1,245 kilogramu smagu arī Jānis. Otrajā cēlienā bešā palikušie brāļi Čirkunovi ierindojas otrajā vietā, taču Jānim pienākas arī galvenā balva – 100 eiro par šāgada “Lielupes zandartu” 1,615 kilogramu svarā. Trešajā vietā ir Krūmiņu ģimene. Tikai par puspunktu mazāk pēc sarežģītā vērtējuma nopelnījuši Dzintars Antēns/Gatis Zātiņš. Ceturtā vieta diemžēl paliek aiz pjedestāla, taču rīkotāji Dzintaram par sacensību lielāko zivi – 1,800 kilogramu līdaku – sarūpējuši pārsteiguma balvu.
