Ciemojoties dzimtajā pagastā kaimiņu rajonā, dzirdēju radiņu stāstu par to, kā kārtējo reizi aplaupīts ciemata vienīgais veikals.
Ciemojoties dzimtajā pagastā kaimiņu rajonā, dzirdēju radiņu stāstu par to, kā kārtējo reizi aplaupīts ciemata vienīgais veikals. Vietējie iedzīvotāji aiz nekodarīt vai gluži mērķtiecīgi jau tagad izvērš sarunas, cik organizēti viss patiesībā bijis. Šķiet, pēdējā laikā Latvijā šāda veida darbības kļūst aizvien populārākas.
Protams, gan veikala uzlaušanas “pēdas” bijušas visnotaļ nosacītas, gan iespējamie liecinieki jau saldi baudījuši nakts mieru. Viss varētu šķist pavisam neaizdomīgi, ja vien dienā pirms apzagšanas veikalam nebūtu bijis it kā preču pievedums. Kāpēc “it kā”? Tāpēc, ka šajā gadījumā veikala īpašnieks bez īpašiem sarežģījumiem likumsargiem var iestāstīt gan to, ka nozagti vien pāris cīsiņu, gan izvērst materiālo kaitējumu vairāku tūkstošu latu vērtībā. Un, ja vien ir attiecīgie dokumenti par preču piegādi veikalam, būtu grūti noskaidrot, cik desu no veikala plauktiem iznests nakts melnumā. Ļaužu runas par uzņēmēja gatavošanos slēgt vairākus veikalus tā arī paliek tikai runu līmenī, un kārtējo reizi kādam veiksmīgi izdodas likumu apiet, vakariņās pie alus kausa sev klusi aplaudējot, cik veiksmīgi par nebijušu noorganizēta “melnā kase”.
Pirms pāris mēnešiem jelgavniekus atkal pārsteidza vēsts par kāda pilsētas iedzīvotāja aplaupīšanu. “Ziņu” interneta versijā toreiz kāds izteica aizdomas, ka tas bijis organizēts pasākums, lai “norakstītu kādu netīru naudiņu”. Var jau brīnīties, kāpēc teju 12 tūkstošus latu jāpārvieto iepirkumu maisiņā, bet tā varētu būt arī gluži loģiska rīcība, lai nepievērstu potenciālo noziedznieku uzmanību. Policija vēl joprojām vērtē un meklē, bet pagaidām tomēr rādās, ka nedz lielveikala videokameras, nedz liecinieki likumsargiem neko pateicīgu sniegt nevarēja. Viss izskatījies pēc draudzīgu paziņu komunikācijas, tāpēc apsargiem licies gana mazsvarīgs. Naivi būtu domāt, ka “parasts mirstīgais” šādas naudas summas izņemšanai izvēlētos banku lielveikalā. Lai gan eiropeiskajā Latvijā lielākajā daļā banku valda uzskats, ka cilvēkiem banku pakalpojumi nepieciešami tikai līdz pulksten 17, kā dēļ ap pussešiem vakarā pēkšņi nepieciešamie tūkstoši pieejami tikai tirdzniecības centrā.
Varbūt videoierakstus un savākto informāciju vajadzētu nodot kādam arhīvam vai muzejam, kurā varētu uzkrāt datus par to, cik vienkārši nebijušu padarīt par bijušu, cik pārliecinoši varas iestāžu priekšā izrādīties baltam un tīram.
