Jelgavas tēlniecei Rasai Kalniņai-Grīnbergai 23. novembrī apritēja nozīmīga dzīves jubileja.Kad pagājušo gadu viņu gribēju sumināt dzimšanas dienā, viņa mani nobāra: «Tev vajadzēja man izteikt nožēlu. Vakar vajadzēja apsveikt, tad es vēl biju gadu jaunāka, bet šodien…»Pēc šādu vārdu tirādes apmulsu, saminstinājos, tikai pēc brīža atģidu, ka tēlniece nes mani cauri, jokojas. Tāda viņa ir – kā liekas, joki vien prātā, par pagājušiem laikiem bieži stāsta smieklīgus atgadījumus. Bet kā tas ir patiesībā? Joki palīdz aizsargāt jūtīgo dvēseli.Tēlniekiem ir grūts mūžs: lieliem darbiem vajadzīgs pasūtījums. Tiem bieži vien ir ideoloģisks raksturs. Padomju okupācijas gados jubilāre nav taisījusi ļeņinekļus, bet Jelgavas pieminekli nevarēja realizēt tādu, kāds bija iecerēts, vēlāk izpildītāji tehnoloģiski nepareizi veica savu darbu, turklāt ideologi lika ienest neparedzētas detaļas, lai neviens neko nepārprastu, un nu jau tā vietā ir tukšs laukums. Arī citiem pieminekļiem laiks (lasi: noziedzīgi cilvēki) nodarījis pāri. Vai brīnums, ja salūst sirds? Kā var justies mākslinieks, ja viņa darbi izpostīti, iznīcināti?R.Kalniņa-Grīnberga ir apveltīta ar izcilu formas un monumentalitātes izjūtu. Latvijas Mākslas akadēmiju viņa beidza kā absolūta teicamniece, aktīvās daiļrades laikā radīja lieliskus portretus. Atcerēsimies kaut vai mūsu Lolitas Zikmanes portretu, atlietu bronzā, kas tagad glabājas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Var tikai apbrīnot, cik organiski viena forma pārlīst otrā, cik brīnišķīgas faktūras viņa izmantojusi, nerunājot par rakursu daudzveidību, atklājot jo dziļi mākslinieces personību.Tagad tēlniecībai atmests ar roku. Droši vien nav labas, mūžīgas tēlniecības laiks. Visiem visu vajag ātri un ar nebijušiem pārsteigumiem. Kas daļas par profesionālismu! Ka tik šokēt! Bet R.Kalniņai-Grīnbergai, kā viņa kāda intervijā izteikusies, māksla ir baznīca, kur dvēselei iemājot. Ja dvēselei nav vietas, kādēļ kaut ko radīt?! Tā nu viņa tagad seko līdzi bērnu Ilizanes, Māra un vedeklas Ilzes radošajām gaitām, priecājas par viņu panākumiem, bet pati sabiedrībā reti parādās. Tomēr viņas veikumu aizmirst nevar. Nevar aizmirst prasīgumu, atvērtību, sirsnīgumu un, protams, humora izjūtu.Jelgavas Mākslinieku biedrības vārdā godinu R.Kalniņu-Grīnbergu mūža svētkos!
