Jelgavas muzejā apskatāmā Ludolfa Liberta 110. dzimšanas dienas atceres izstāde sniedz izsmeļošu priekšstatu par gleznotāja daiļradi no divdesmitajiem gadiem līdz mūža izskaņai.
Jelgavas muzejā apskatāmā Ludolfa Liberta 110. dzimšanas dienas atceres izstāde sniedz izsmeļošu priekšstatu par gleznotāja daiļradi no divdesmitajiem gadiem līdz mūža izskaņai.
Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Ludolfs Liberts bija viena no spožākajām, acīs krītošākajām figūrām latviešu mākslā. Mākslinieka gleznas, dekorācijas operu un baletu iestudējumiem, arī grāmatu ilustrācijas uzreiz bija pamanāmas, un to autors kļuva par ļoti populāru cilvēku sabiedrībā. Pavisam drīz – 3. aprīlī – Tirzas muižas brūža noliktavas pārziņa dēlam apritēs 110. dzimšanas diena. Tādēļ Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar rīdziniekiem – Valsts mākslas muzeju un Latvijas Valsts arhīvu – sarīkojis šo vērā liekamo jubilejas izstādi. Jāpiebilst, ka nekur citviet, šķiet, tik plaša L.Liberta darbu skate Latvijā šogad nebūs redzama.
Tas, bez šaubām, ir mākslinieka daiļrades ilggadēja pētnieka jelgavnieka Gunta Švītiņa nopelns. Viņš kūrēja L.Liberta simtgades vērienīgo izstādi izstāžu zālē “Latvija” 1994. gadā un vēlāk sarakstīja nelielu grāmatu par meistaru. G.Švītiņa neatlaidības dēļ rudenī būs skatāma arī neliela, uz arhīva dokumentiem balstīta jubilejas izstāde Valsts mākslas muzejā.
Jelgavas izstāde veidota tā, lai skatītājs gūtu pietiekami pilnīgu priekšstatu par L.Liberta daiļradi, sākot no 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem līdz mūža izskaņai Ņujorkā 1959. gadā. Mūsu pilsētā mākslinieka gleznu kolekcija saņemta no Valsts mākslas muzeja krājuma, līdz ar to izstāde ir zināms garants, ka mūsu priekšā ir pietiekami nozīmīgi jubilāra darbi. Tādējādi blakus retāk redzētām gleznām ekspozīcijā atrodam ļoti pazīstamas, bieži reproducētas. Tīšām nav eksponēti dekorāciju un kostīmu meti, lai radītu viengabalaināku iespaidu par šo latviešu mākslā spilgto parādību kā gleznotāju.
Jāpiekrīt trāpīgajam mākslas zinātnieka Jāņa Siliņa raksturojumam – ekstraverta personība. Siliņaprāt, L.Liberts tiecas pēc ārējiem panākumiem, rada skaļumā, spožumā un izteiksmes kāpinājumā. Labāk laikam nevar pateikt.
L.Liberta mākslā nekad nesastapsim mieru, koncentrēšanos. Viņš pats un gleznas ir pilnas enerģijas, spēcīga gribasspēka, kustības, trauksmes, versmainu alku. Liekas, ka autors vēlas visu redzēto pārvērst mirdzošā ainavā, kas liek skatītājam apbrīnā un pārsteigumā sastingt. L.Liberta gleznās jaušama milzu pārliecība par to, ko viņš glezno – vienalga, vai to dara aplami vai arī spoži.
Pārlūkojot viņa daiļrades attīstību, redzams, cik dekoratīvi krāšņi ir klasiskā modernisma perioda darbi, kaut arī gleznoti stilistiski neviendabīgi, tomēr ar lielu pārliecības sparu.
Sudrabainā mirdzuma dēļ visaugstāko atzinību guvuši L.Liberta Venēcijas un Parīzes skati. Tie, kā liekas, ir viņa mākslas augstākais punkts pirms ieslīgšanas rutīnā un padošanās viegluma mānīgajam vilinājumam.
Nevaru nosaukt nevienu vecākās un vidējās paaudzes mākslinieku, kas trimdas laikā būtu spējis savai daiļradei atrast jaunus, nebijušus horizontus. Dzimtenes zaudējums bija pārāk ass un nāvējošs cirtiens, pēc kura nespēja atlabt nedz L.Liberts, nedz citi. Tiesa, viņš gleznoja daudz, ieguva pat zināmu popularitāti, tomēr tā bija radoša apstāšanās. Ņujorkas skati mums var likties pievilcīgi to eksotiskās tēmas dēļ, taču šajās un citās Amerikas ainavās zudis bijušais vieglums, krāsainība, atraisītība. Grafiskums mijas ar sentimentālu jūsmošanu.
L.Liberta daiļrades evolūcija apliecina to traģēdiju, ko piedzīvoja visa mūsu tautu 20. gadsimtā – revolūcijas, kari un okupācijas to žņauguši, tomēr tauta izdzīvoja, kaut nācies ciest milzu zaudējumus – materiālus, fiziskus un garīgus.
Protams, ne jau pēckara perioda darbi nosaka L.Liberta mākslas spēku. Gleznotāja veikums divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ir tas, kāpēc viņu joprojām godinām. To varam aptvert, apmeklējot jubilejas izstādi Jelgavas muzejā.
