Mazais uzņēmums “Grafiskās mākslas telpa “Punkts”” atrodas Jelgavā, Pārlielupē, leģendām apvītajā Cukura ielā 22, likvidētās un pēc tam nojauktās cukurfabrikas administrācijas ēkā, kur tagad mājvietu raduši dažādi uzņēmumi un iestādes. Jau trīs gadus tur atrodas darbnīca un tikko izveidotais veikals “Galerija Cukuriela”, kas nedarbojas kā parasts veikals ar noteiktu darbalaiku, bet gan pēc pieprasījuma.
Grafiskās mākslas telpu “Punkts” izveidojušas divas mākslinieces, draudzenes un kolēģes – Inta un Liene, kuras kopā strādā jau vairāk nekā 12 gadu. “Mēs esam radījušas grafiskās mākslas telpu sev un citiem, kurā iepazīties ar sietspiedes tehnoloģiju vienkāršotā veidā,” tā par sevi saka idejas autores. Sietspiede nav nekas tāds, kas būtu izdomāts no jauna. Tā ir senākā druka pasaulē, kas pirms vairākiem gadsimtiem radusies Ķīnā, viņas stāsta, viena otru papildinot.
“Galerijas Cukuriela” saimnieces Inta Ivļijeva un Liene Pčolka iepazinās 2006. gadā, kad strādāja AS “Reklāmdruka” – Inta kā projektu vadītāja, bet Liene kā maketētāja lāzergravēšanas, termodrukas, tampondrukas, sietspiedes un citām drukas tehnoloģijām. “Strādājot šajā uzņēmumā, iemīlējām apdruku sietspiedes tehnikā, kaut arī tad vēl nebija ne mazākās nojausmas, ka kādreiz kopīgi izveidosim savu sietspiedes studiju,” atceras jaunās mākslinieces.
Sietspiedē var apdrukāt jebkuru plakanu virsmu
“Pēc neilga pārtraukuma mūsu ceļi atkal krustojās SIA “Jelgavas tipogrāfija”, kur turpinājām pilnveidot savas zināšanas poligrāfijā uz papīra. Sietspiede joprojām bija mūsu favorīte ar iespējām un eksperimentiem. Grūdiens ceļā uz savu studiju bija “Jelgavas tipogrāfijas” lēmums sietspiedes cehu atdalīt kā atsevišķu uzņēmumu. Mums bija iespēja pārņemt un turpināt darboties pa iestaigātu taciņu, bet mēs pieņēmām lēmumu sākt visu no nulles un uz tekstila ar misiju celt sietspiedi saulītē sev un citiem, nest to tautās,” viņas turpina, piebilstot, ka svarīgi ir ļaut cilvēkiem pašiem savām rokām pamēģināt izgatavot sev kādu lietu.
Inta uzsver, ka sietspiedē var apdrukāt jebkuru plakanu virsmu un materiālu – papīru, audumu, stiklu, keramiku, ādu, mākslīgo ādu un citus –, bet krāsas paredzētas dažādiem materiāliem. Liene piebilst, ka sietspiedes privilēģija ir daudzveidīgi efekti, piemēram, uz melna auduma uzdrukāt baltu zīmējumu vai drukāt ar zelta vai sudraba krāsu uz melna. Katram efektam ir savs mērķis, bet, ko izvēlēties, ir gaumes lieta. Turklāt šī tehnoloģija iet uz priekšu, attīstās.
“Sietspiede nav nekas unikāls. Ikdienā redzam daudzas lietas, kas darinātas sietspiedē, tikai mēs to nezinām. Ir uzņēmēji, kas sniedz šo pakalpojumu, vairāk nodarbojas ar papīra apdruku, bet, piemēram, SIA “Signum” sietspiedē apdrukā ceļa zīmes,” turpina Liene.
“Esam apdrukājušas daudz ko, bet pamatvirziens ir tekstils. Strādājam tikai ar ūdens bāzes krāsām, kas ir gan videi, gan mūsu un klientu veselībai draudzīgas. Ūdens bāzes krāsa nozīmē to, ka visi instrumenti, sieti un rokas tiek mazgāti ar ūdeni, krāsām nav specifiskas smaržas. Mūsu darbnīcā aromāts neliecina, ka notiek intensīvs darbs ar krāsām. Tāpēc arī radošās darbnīcas varam piedāvāt jebkur, pat maziem bērniem un pārtikas tuvumā,” stāsta Inta.
Bet arī papīra apdruka abām māksliniecēm ir tuva. Inta stāsta, ka pasaulē sietspiedes tehnikā tiek izgatavotas ekskluzīvas tapetes, bet viņas ar Lieni savā uzņēmumā piedāvā iegādāties un arī pašiem izgatavot sietspiedē apdrukātu dāvanu ietinamo papīru, kuru, tāpat kā abu mākslinieču piedāvāto apģērbu kolekciju, rotā augu un kukaiņu motīvi. Tāpat sietspiedē var apdrukāt ne tikai horizontālu, bet arī vertikālu virsmu, jo Intas un Lienes darbnīcas sienu rotā sietspiedē darināti putni.
Ar sietspiedi iespējams nodarboties visur
Abu mākslinieču darbnīca ēkas otrajā stāvā iekārtota pēc dzīvokļa principa – tajā ir vanna kā vannasistabā, cepeškrāsns kā virtuvē, jo viņām ir svarīgi parādīt – lai nodarbotos ar sietspiedi, ne vienmēr ir vajadzīga speciāla darbnīca, to var darīt arī mājas apstākļos. Arī viņas savulaik sākušas Lienes dzīvoklī. Tajā pašā laikā simboliskajā dzīvoklī atrodas viss, kas nepieciešams kvalitatīvam drukas procesam. No profesionālā aprīkojuma ir krāsas, rākeļi (sietspiedes lāpstiņas), sieti, rāmji, emulsija, emulsijas kausiņi, filmas. Siets, caur kuru uz materiāla pārnes krāsu, izgatavots no alumīnija, bet ir arī koka sieti.
Savukārt visu, ko vien var pielāgot darbnīcas aprīkojumā, abas īpašnieces pielāgojušas pa savai gaumei. Piemēram, krāsas uzlikšanai viņas izmanto virtuves galda nažus, krāsas apžāvēšanai – matu fēnu, sietu žāvēšanai – celtniecības karstā gaisa pūtēju, sieta iegaismošanai – celtniecības prožektoru. Sietu mazgāšanai tiek lietota parasta vanna, bet stikls sieta iegaismošanai ir izņemts no veca logu rāmja. Termoapstrādei tiek izmantots gludeklis vai parasta cepeškrāsns – atkarībā no izstrādājuma materiāla un veida. No industriālās sietspiedes viņu darbnīca atšķiras ar to, ka tajā iespējams realizēt idejas, kuras lielie drukātāji nevar vai neuzņemas īstenot, tāpēc Inta sietspiedi dēvē ne tikai par drukas tehniku, bet arī par mākslas izpausmes veidu. Mākslinieciski darbi top tad, kad krāsas pārklājas, piemēram, zils ar sudrabotu un sarkanu. Turklāt tas ir tikai un vienīgi roku darbs.
Trīs darbības pamatvirzieni
Abas mākslinieces akcentē – lai sekotu savai misijai un piepildītu ieceres, viņas darbojas trīs virzienos. Pirmais ir radošās darbnīcas un apmācība. Formāti, kā tas notiek, var būt ļoti dažādi, sākot no vecmeitu ballītēm, kad dalībniecēm tiek izgatavoti vienādi krekliņi vai vienādas apakšbikses, līdz lekcijām mākslas pedagogiem.
Intai un Lienei patīk darboties izbraukumos, jo tad var pierādīt ar darbiem, ka sietspiedei nav nepieciešama speciāli iekārtota darbnīca, ka sietu var gaismot jebkurā telpā, kurā iespējams panākt tumsu. Inta teic, ka sietspiedes meistarklasēm ir vajadzīgas trīs pamatlietas – ūdens, tumsa un elektrība. Meistarklasēs vēlas piedalīties radoši cilvēki, kuri grib uzzināt jaunas lietas. Uzņēmējas ir elastīgas un kopā ar klientiem izvēlas labāko scenāriju atkarībā no laika limita un finansiālajām iespējām. Iecienītas viņu izbraukumu vietas ir Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā un modes nams “Tēma” Jelgavā. Meistarklasēs viņas māca gan bērnus, gan pieaugušos, dodoties arī uz skolām, tostarp Jelgavas Mākslas skolu un kā vieslektores uz LLU, lai vadītu praktiskās nodarbības Tehniskās fakultātes studiju programmas “Amatniecība un dizains” studentiem. Viņas arī ņem studentus praktikantus pie sevis un ļauj viņiem darīt tos pašus ikdienas darbus, ko pašas.
Otrais virziens ir pasūtījumu izpilde. Tas ir pakalpojums, kur Inta un Liene realizē klientu ieceres. Klients ierodas ar savu ieceri un materiālu. “Mēs apdrukājam, piemēram, T krekliņus ar klienta izveidotu zīmējumu vai logotipu,” turpina Inta.
Trešais virziens ir savu produktu izstrāde – ideja, dizains, auduma piemeklēšana, šūšana, apdruka. “Šis virziens laikam ir lielākais izaicinājums mums pašām, jo tas prasa daudz uzmanības, rūpju, komunikācijas, produktu virzīšanu tirgū, pārdošanu. Bet mēs neuztveram to kā nastu, jo radām tikai tādus apģērbus, aksesuārus un interjera elementus, kurus pašas nēsājam un cienām. Mēs vispirms “izlaižam visu caur sevi” – valkājam, testējam, izmēģinām – un tikai tad piedāvājam citiem,” atzīst Inta.
Tomēr “ielīda” apģērbu biznesā
“Kad sākām darboties, mūsu nostādne bija nelīst apģērbu biznesā, bet dzīvē tas diezgan ātri mainījās. Arī vēl pirms grafiskās mākslas telpas izveides abas regulāri izmantojām šuvējas pakalpojumus, jo patīk individuāla dizaina lietas. Tāpēc, sākot tekstila apdruku, idejas, ko un kā gribas, lidoja pa priekšu darīšanai. Viss sākās ar Lienes lina kleitu, par kuru viņa sprieda: kāpēc man par to priecāties vienai pašai, ja es varu iepriecināt vēl kādu. Likumsakarīgi, ka kādā brīdī nolēmām, kāpēc gan šūt divas džemperkleitas tikai sev, ja varam sašūt vēl pārīti citām dāmām, kuras ciena dabīgos materiālus, siltumu un ērtumu,” atklāj Inta. Visi jaunumi tā arī top – kāda no viņām abām pēkšņi konstatē, ka “nav ko vilkt mugurā”, un rada ko jaunu.
“Tā kā esam augumā virs 175 centimetriem, tā nereti ir problēma, apmeklējot veikalus, jo bikses gandrīz vienmēr ir par īsu. Arī džemperiem rokas par īsu, un kā tad lai tādā sasildās? Gara auguma dāmas droši var nākt pie mums iepirkties, jo piedurkņu, bikšu, legingu un svārku garums ir pietiekams, bet, ja nepieciešams to samazināt, droši var griezt nost.
Baika jeb kokvilnas flīss klasiski tiek izmantots kapuces džemperiem jeb hūdijiem, bet tas īsti nav birojā strādājošas dāmas apģērbs. Tā arī solīti pa solītim nonācām līdz baikas džemperkleitām, kuras var valkāt ļoti dažādi – ar biksēm, legingiem, zeķubiksēm, kurpēm, kedām utt.,” stāstu turpina Inta. Viņas sāka ar apģērbiem gara auguma dāmām, bet vēlāk klāt nāca izstrādājumi dažāda auguma cilvēkiem. Tagad mākslinieču radītajā apģērbu kolekcijā ir ap 20 produktu veidu.
“Izvēlamies tikai dabīgos materiālus – vasarā linu, kokvilnas trikotāžu, vēsākam periodam kokvilnas baiku, flīsu un kokvilnu. Visi apdrukas zīmējumi simtprocentīgi ir mūsu radīti. Dizainā ir jāaizmirst, ka eksistē internets un tur var pagrābt visu, kas nāk ceļā un patīk. Protams, var smelties iedvesmu, bet nedrīkst piesavināties idejas un saukt par savām. Mēs to ļoti rūpīgi ievērojam un aicinām to darīt arī pārējos mazos uzņēmējus un jaunos dizainerus,” pauž mākslinieces.
Iebrien Latvijas pļavā un paturi tās pieskārienu!
Intas un Lienes dizaina moto ir: “Iebrien Latvijas pļavā un paturi tās pieskārienu!” Sarunas laikā viņas vairākkārt uzsver, ka ir dabas mīļotājas un iedvesmu smeļas Latvijas pļavās un mežos, iebrien un atnes uz darbnīcu augu motīvus un kukainīšu fotogrāfijas.
“Visi kukainīši ir Lienes zīmēti. Mēs tveram dabas ēnas, atspulgus, nospiedumus, spēlējamies ar krāsām, faktūrām, radām dabas gleznu uz apģērba, aksesuāriem un mājlietām ar sietspiedes tehniku,” uzņēmuma filozofiju atklāj Inta. Liene piebilst, ka pirmā bijusi bite, jo vēlējusies akcentēt savu uzvārdu, kas latviski nozīmē “bite”, un visai ģimenei izgatavot cepurītes ar bitēm. Tālāk sekoja muša, zirneklis, spāre, sienāzis un citi kukaiņi. Ko lai dara, ja visi mugurkaulnieki jau aizņemti?
“Vasaras saulē sasilusi pļava ir kā aicinošs paklājs. Iegulies tajā, atgūsti spēkus un paņem gabaliņu dabas sev līdzi kā mētras, stiebra, zieda, lapiņas nospiedumu. Ieklausies sevī un sajūti, vai švīkst spāres spārni, vai spindz mušas dzīvesprieks, vai vabolītes apņēmīgais gājums skan. Kad sadzirdēsi savu, ļauj būtnei atspoguļoties! Iebrien Latvijas pļavā un paturi tās pieskārienu – tikai izvēlies savu, un mēs uzzīmēsim zeltā, sudrabā vai kā nojauta vadīs,” aicina mākslinieces. Atgriezušās no pastaigas pa pļavām, viņas gatavo augu herbāriju, kuru pēc tam liek uz sietspiedes.
Inta un Liene cenšas iedrošināt savas klientes valkāt košas krāsas, jo tas palīdz pārvarēt drūmo un drēgno rudens/ziemas sezonu. Princips, kuru viņas ievēro, lai neveidotos veikala sajūta, – galerijā neatrast vairākas vienādas krāsas un apdrukas kleitas, pat ne dažādos izmēros. Šis fakts gan dažreiz apgrūtinot pircējas, bet, kad Liene un Inta izstāsta savu nostāju, dāmas sāk smaidīt, jo zina, ka tieši šāda krāsu un apdrukas salikuma kleita pretī nenāks. Katra unikālā kleita karājas uz pakaramā galerijā un gaida savu pircēju. To īsto un vienīgo. Lielās kabatas kleitas priekšpusē ir roku sildīšanai un arī viedtālrunim, jo abas apģērbu veidotājas ir kabatu fanes. Savukārt viņu klientes ir dāmas, kuras nevēlas iegādāties veikalu standarta produkciju, bet grib būt atšķirīgas. Viņu vidējais vecums ir 30+.
Strādā pēc savām sajūtām
Kādēļ nepārcelties tuvāk pilsētas centram, kur būtu lielāka pircēju plūsma un, iespējams, galerijā un darbnīcā iegrieztos vairāk ļaužu? Inta teic, ka viņām nevajag, lai ienāk katrs garāmgājējs, jo darbojas galvenokārt pēc sajūtām, un savējie abas mākslinieces atrod tāpat. Arī telpas Cukura ielā savulaik izvēlētas tāpēc, ka sajusts – tās ir mūsu. Visapkārt ir koki, nav tālu līdz pļavām, un negribas apkārt redzēt tikai asfaltu vien. Liene piemetina, ka saistījis arī vecās cukurfabrikas stāsts, blakus atrodas labi kaimiņi – deju centra “Cukurfabrika” dejotājas –, privātdetektīvs, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, manikīre, un izsaka cerību, ka Cukura iela atdzīvojas un vēl piedzīvos savu uzplaukumu.
Liene un Inta paļaujas, ka viņu darbošanās, kas pašlaik vairāk ir hobijs, kas sevi var uzturēt, ar laiku pārtaps ienesīgākā biznesā. Taču par ražošanas cehu gan tas nekļūs, bilst Inta, jo viņa negrib stāvēt kādam aiz muguras, bet grib darīt pati. Lienei tas vairāk ir sajūtu bizness un cilvēku izglītošana. Abas izjūt gandarījumu, kad sociālajos tīklos kāds pircējs uzraksta, ka patikusi pie viņām iegādātā lieta, atnāk un vēlas nopirkt vēl kaut ko.
Abas uzņēmējas ar saviem darbiem sastopamas tirdziņos Rīgā, Kuldīgā, Valmiermuižā, Liepājā. Liene ir no Grobiņas, Intas saknes ir Liepājā, bet viņa sevi sauc par Jelgavas patrioti. Pagājušā gada nogalē abas pirmoreiz piedalījās Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbiržā Jelgavā, savukārt pērn modes namā “Tēma” izdevies savākt visus, kas Jelgavā nodarbojas ar sietspiedi, un sarīkot izstādi.
“Galerijā Cukuriela” tiek arī pieņemti un tirgoti citu mākslinieku darbi. “Bumbiņš”, “Tīnoo”, “Mrs. Desert” ir daži no zīmoliem. Notiek sadarbība ar Gintu Zaumani no Iecavas – tiek radītas zeķubikses ar apdruku, rotātas ar pērlēm – un floristi dekoratori Ivetu Kokmani. Arī vienu telpu pirmajā stāvā mākslinieces plāno iekārtot tā, lai citi mazie ražotāji tur varētu vadīt savas meistarklases līdz desmit cilvēkiem.
