Izstāžu zālē «Arsenāls» Rīgā izstāde ar intriģējošu nosaukumu «Hibrīdu pārlidojumi»
Retais no mums nezina attēlu apstrādes programmas, kā, piemēram, «Photoshop», vai nav saskāries ar 3D attēlu piedāvātajām iespējām. Izrādās, tas viss bijis pazīstams jau sen. Proti, 19. gadsimtā. Ar mazliet citām tehnoloģijām, bet gluži līdzīgu efektu. Izstāde «Hibrīdu pārlidojumi» aicina ielūkoties mākslinieka kā fotogrāfa gaitās no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Foto un mākslas sadarbības aizsākumi MītavāMākslinieka un fotogrāfa krustošanās ceļu pirmsākumi daļēji meklējami tieši Jelgavā. Toreiz vēl Mītavā dzīvojošā baltvācu mākslinieka Dēringa ieraksti dienasgrāmatās liecina, ka fotoattēlu izmantošana glezniecībā sākusies jau ar pirmajām darbnīcu dienām.1868. gadā gleznotājs Jūlijs Feders, kurš arī šeit uzturējās, no fotogrāfa mākslinieka Teodora Millera nopirka viņa fotodarbnīcu un ierīkoja savu ateljē. Izstādes kuratore Irēna Bužinska norāda, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši ļoti naski uz jaunāko tehnoloģiju ieviešanu sadzīvē un profesionālajā darbībā. Tikai divus gadus pēc fotografēšanas procesa aizsākumiem Francijā 1839. gadā, jau 1841. gadā to izmantoja mūsu meistari. Viņa norāda: «Jelgava strauji izvirzījās līderpozīcijās, apsteidzot citas lielākās pilsētas. Sākot ar 19. gadsimta piecdesmitajiem gadiem, Jelgavā bija pat desmit fotodarbnīcu.».Attēli no fotogrāfijas pirmsākumiem Jelgavā saglabājušies ļoti maz. Meklējot izstādes eksponātus, kuratorei izdevies atrast tikai trīs J.Federa studijā tapušas fotogrāfijas un vienu senās fotodarbnīcas ēkas bildi. Ir arī pāris brāļu Kīpertu veidoti portreti, kuru ateljē toreiz atradās Lielajā ielā. I.Bužinska skaidro, ka līdztekus dažādām vēstures kolīzijām un personiskām traģēdijām fotogrāfiju zudībā vainojama arī cilvēku attieksme. «Cilvēki nav novērtējuši savu albumu nozīmību. Maza izbalējusi fotogrāfija uz kartona gabaliņa – vai autori spēja paredzēt, ka reiz tai būs vēsturiska vai mākslas vērtība,» viņa saka. No «fotošopa» vecmāmiņas līdz mazbērniemMākslas zinātniece smej, ka «izstādē iepazīstina ar «fotošopa» vectētiņu un vecmāmiņu. Retušēšana un kolorēšana 19. gadsimtā tas pats fotošops vien bija». Savukārt stereokartītes un aparāti ir mūsdienu 3D kino priekšteči. Viņa piebilst, ka kvalitātes un precizitātes ziņā 19. gadsimtā reizēm apsteidz 20. un 21. gadsimta tehnoloģijas. Vai tā bija? Lai spriež izstādes apmeklētājs. Tomēr izstāde neapstājas tikai «vectētiņu» dzimtas saknes meklējumos, tā eksponē arī gluži svaigus darbus. Skatītājam paveras aizraujoša mākslas un foto attiecību retrospekcija gandrīz pusotra gadsimta vēsturē. Līdzās J.Federa «Ainavai ar negaisu», Ivana Šiškina ainavām, Jāņa Staņislava Rozes portretiem, Voldemāra Matveja nēģeru figūriņām, Teodora Zaļkalna cūku kolekcijai vai Gustava Kluča fotomontāžām eksponēti lieliskie fotogrāfa Valda Celma eksperimenti, Olgas Toblerutas spēles ar antīkiem varoņiem un mūsdienu modes industriju, Andra Vītola kultūrantropoloģiskie industriālās vides fiksējumi, Annas Faniginas fotogrāfiju iestrādes rotaslietās, Rituma Ivanova porcelāna «balonu» apdrukas un daudz citu interesantu darbu. Ja pašiem somā būs aizķeries fotoaparāts, fotostūrīti varēs uztaisīt nelielu fotosesiju. Vārdu sakot, izstāde dažādām gaumēm un apmeklējuma mērķiem. Bet kādēļ šāds interesants nosaukums? Hibrīdi, kā apgalvo izstādes kuratore, ir mākslas darbu starpformas, piemēram, fotogrāfijas, kas tapušas glezniecības vajadzībām, vai gleznas, kas iedvesmojušas fotogrāfus. Mākslas un fotogrāfiju vēsture par tiem lielākoties klusējusi, taču daudzi šie eksponāti palīdzējuši tapt izciliem mākslas darbiem vai arī paši tagad par tādiem kļuvuši.
