Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu Edgars Dumpis savā Romas ielas piemājas dārzā audzē rozes.
Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu Edgars Dumpis savā Romas ielas piemājas dārzā audzē rozes. Savam un draugu priekam ik pavasari dārzā uzzied arī ap 30 līdz 40 šķirņu tulpju, bet dārznieks teic, ka audzēt ērkšķainās puķu karalienes esot pat izdevīgi.
Pie rožkopja ciemojamies, kad lielākā daļa augststumbra rožu stādu jau vairo dārzu skaistumu citur Latvijā. “Kad žurnāla “Dārza Pasaule” redakcija aicināja piedalīties izstādē “Ziedu balle”, gribēju atteikt, jo skaistu rožu palicis maz,” sākot sarunu, atklāj Edgars Dumpis. Par Latviešu Biedrības nama Zelta zālē izrādītajām augststumbra rozēm interese bijusi tik liela, ka ne tikai izdalītas visas vizītkartes un pārdoti līdzpaņemtie stādi, bet jau tagad tiek domāts par rožu sekmīgu pavairošanu nākamajam gadam. Jau sestdien Dumpja kungs sāka acot parastās rozes, bet augusta otrajā nedēļā rožu “acis” jeb pumpuri tiks pieaudzēti augstajiem mežeņu stumbriem, lai jau nākamā gada maijā tās iekārotu potenciālie īpašnieki. Interesenti sākot zvanīt jau agrā pavasarī, bet uz Kurzemes dārziem vēl pumpuros pirmās rozes aizceļo jau aprīlī.
Stāds izaug četros gados
Lai iegūtu pārdodamu augststumbra rozes stādu, paiet vismaz četri gadi. Rudenī no savvaļā augošās suņu rozes (“Rosa canine”) novāc auglīšus, ko līdz nākamajam rudenim augsnē ieraktā spainī stratificē mitrā kūdras un grants maisījumā. Tad mežrozītes iesēj, un jau rudenī ir izaudzis stumbrs, uz kā acot zemās rozes. “Gadās, ka jau pirmajā gadā rozes “kājas” izaug gana garas un resnas, lai veidotu augststumbra rozes,” izrādot mežeņu stādījumus, teic Dumpja kungs, “taču šāgada vasara ir nelabvēlīga jaunajiem stādiem, tāpēc sējeņus varēs acot tikai nākamajā vasarā”. Jau pēc mēneša redzams, vai augustā acotās šķirnes rozes pumpurs pieaudzis mežeņa stumbram. Pēc pārziemošanas janvārī vai februārī stādus ienes apsildāmā siltumnīcā, kur līdz pārdošanai maijā izaug ziedošs rozes vainags.
Vairāk pērk sarkanās un baltās
Katru gadu Edgars Dumpis izaudzē 250 – 300 stumbra rožu stādu. Uz mežeņu stumbriem acotas tiek gan miniatūrrozes, gan klājeniskās puķu karalienes ar stīgojošiem zariem. Uzacojot arī pa kādai augstajai krūmrozei, bet tām veidojas stāvi zari. Visvairāk dārzkopis pavairo floribundrozes. Tās visu vasaru krāšņi zied, turklāt arī ziedu krāsu spektrs ir ļoti plašs – no zilgani rozā ziedošās šķirnes “Variety Club” vai tumši sarkanās un samtainās “Laveglut” līdz pat dzeltenajai “Dr.Faust”. Audzētājs jau acojot zina, kuru šķirņu rozes pavairot vairāk, kuru – mazāk. Piemēram, baltās sedzējrozes “SeaFoom” jaunstādus pērk visvairāk, tās tad arī izaudzē vairākus desmitus. Kā sniegotām kupenām ziedošajām rozēm mitrā laikā nepūst ziedi, turklāt atturīgi baltā krāsa ziedos esot pateicīga, lai augu stādītu kapos. Pēdējā laikā aizvien vairāk kapu kopiņās tiekot stādītas arī sarkanās rozes, kas nav kaprīzas un bagātīgi zied.
Rozes laukā un siltumnīcā
Laukā rozes aug 150 – 200 kvadrātmetru platībā. “Tā ir mākslinieka Rogas zeme, bet par nodokļu cenu viņš ļauj to izmantot,” saka rožkopis. Kādreiz tur bijusi izgāztuve. Iekopjot dārzu, stiklus spaiņiem nācies nest nost, vēl tagad pa kādam gadoties. Padomju laikā vietā, kur tagad aug rožu stādi, raktas jēlādas. “Tās bija iesālītas, hlors vēl tagad saglabājies augsnē, tāpēc ir pat vietas, kur nekas neaug,” Dumpja kungs norāda uz panīkušiem rožu mežeņiem. Rožu audzēšanai un “pasteidzināšanai” pie mājas uzceltas siltumnīcas. Parastajām jeb zemajām rozēm atvēlēts ap 40 kvadrātmetru, bet pārējā platībā un plēvju blokā no februāra un marta aug stumbra rozes. Parasti gan siltumnīcās vairāk nākoties audzēšanas procesā rozes smidzināt pret laputīm un balto mušiņu, bet šajā vasarā pat laukā augošajām jau divreiz palīdzēts atbrīvoties no nevēlamiem insektiem.
Kādreiz tā bija naudas lieta
Krāšņo rožu īpašnieks stāsta, ka ir diplomēts celtnieks. Sāktas studijas Latvijas Universitātes Inženieru fakultātē, taču viņa uzvārds bijis uz Sibīriju izsūtāmo sarakstā. Toreiz kopā ar vēl diviem jauniešiem Edgaram Dumpim izdevies paglābties malkas pagrabā, jo pilsētā tik ilgi kā laukos bēdzējus nemeklēja. Inženiera grādu tā arī nav izdevies iegūt. Ceturtdaļgadsimtu Edgars Dumpis nostrādājis Komunālo uzņēmumu labierīcības kombinātā. Viņa vadībā atjaunotas siltumnīcas. Tomēr jau paralēli darbam celtniecībā Edgara Dumpja aizraušanās bija rožu audzēšana. Viņš atceras, ka astoņdesmito gadu beigās rozes varēja sakraut mašīnā, nodot biedrībā un dabūt pat 3000 rubļu. Pensionārs pārliecināts, ka jebkuros laikos strādājošs cilvēks nopelnīt var. “Manos gados gan enerģijas vairs nav,” nosaka dārznieks un piebilst, ka tagad rožu stādu audzēšana pat atmaksājas. Kādreiz pastāvīgs klients bijis politiķis Joahims Zīgerists, kas vienugad nopircis pat 500 parasto rožu stādu. Edgara Dumpja lolojumus var redzēt Jelgavas pils pagalmā, kur izveidotas lielas krūmveida rožu dobes. Tumši sarkanie ziedi pils apmeklētājus priecē visu vasaru līdz pat salnām.
