6. septembrī Dobeles Novadpētniecības muzejā vēra vaļā Jelgavas keramiķu Aleksandra un Mārītes Djačenko darbu izstādi “Forma un saturs”.
Kā zināms, Mārīte dzimusi netālu – Tērvetē –, savukārt Aleksandrs – Tukumā. Viduspunkts, kā izrēķinājuši dobelnieki, ir Dobele. Mums, protams, ir cits rēķins: abu mākslinieku ceļu krustpunkts ir Jelgava. Lai nu rēķinām, kā rēķinām, taču lieta tā, ka nekur netiek skaļi izziņots kāds ļoti būtisks notikums: 12. jūnijā Aleksandrs iekāpa septītajā gadu desmitā.
Izstādei kaimiņu novadā abi mākslinieki izvēlējušies parādīt dažādu gadu darbus, ja jau šī ir viņu pirmā uzstāšanās netālajā pilsētā. Tostarp jāatzīmē, ka šogad viņi radījuši ļoti intriģējošus darbus. Mārīte pastāstīja, ka ģimenes saiets Tērvetē devis ierosmi darbam “Caur mežiem”, kas veltīts Sprīdītim, pasaules izzinātājam, un kas simboliski vēsta arīdzan par ikviena radoša cilvēka mūžīgo meklēšanu. Viens no dziļākajiem un daudznozīmīgākajiem darbiem ir nelielais figurālais veidojums “Sargātāja”.
Savukārt Aleksandrs, kā parasti, labsirdīgi pasmejas vai pazobojas par cilvēku vājībām vai kaislībām, kam apliecinājumu varam rast jaunākajos darbos “Pārticība” un “Dārzs uz galda”.
Šonedēļ abi mākslinieki un Ilze Emse-Grīnberga devušies uz Šauļiem, kur radīs pirmās šamota skulptūras šajā Lietuvas pilsētā. Tās dedzinās un atvērs 21. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu.
Un vēl viena ziņa – kopš 7. septembra Šauļu Mākslas galerijā blakus vietējo un Pērnavas grafiķu darbiem savu veikumu rāda arīdzan mūsu Jelgavas Mākslinieku biedrības māksliniece Kate Seržāne, pārstāvēdama Jelgavu triju sadraudzības pilsētu ikgadējā tikšanās reizē.
