“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.
Pagājušonedēļ Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Deputāti tajā saglabāja konkurences uzraugu kritizēto iespēju pašvaldībām atkritumus apsaimniekot pašām – bez konkursa un privātuzņēmumu iesaistes. Viens no pašvaldību monopola aizstāvjiem debatēs bija ZZS deputāts Viktors Valainis, kurš vienlaikus ir Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. “Re:Check” pārbaudīja dažus viņa izteikumus un secināja, ka deputāts, aizstāvot pašvaldību monopolu, noklusē būtiskus faktus un izmanto apšaubāmus piemērus.
Likumprojekts sākotnēji ietvēra normu, ka pašvaldību uzņēmumi ar atkritumu apsaimniekošanu var nodarboties tikai tad, ja pretendentu trūkuma dēļ nav izdevies noslēgt iepirkuma līgumu. Taču otrajā lasījumā vairums deputātu pēc V.Valaiņa un Romāna Naudiņa (Nacionālā apvienība) priekšlikuma šo nosacījumu izņēma. Iepirkuma rīkošanu atbalstīja tikai “Attīstībai/Par!” deputāti.
Patlaban jau lielākajā daļā vietvaru atkritumus apsaimnieko pašvaldībām pašām pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi. Šis balsojums nozīmē esošās kārtības saglabāšanu. V.Valainis no tribīnes to aizstāvēja, radot iespaidu, ka līdzšinējie mēģinājumi uzticēt šo biznesu privātajiem uzņēmumiem bijuši neveiksmīgi. Viņš aicināja paanalizēt “esošo praksi un vēsturiskos notikumus pavisam nesenā pagātnē”, kā piemērus minot Tukumu un Daugavpili:
“Ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi tiešām šim te privātajam tirgum piedāvāt sniegt… sniegt šo pakalpojumu. Mēs redzam, kā tas beidzies Tukumā, Daugavpilī.”
Tāpat V.Valainis sacīja, ka vairākos gadījumos pēc līguma noslēgšanas pacelta vai pat dubultota cena:
“Tikai nākamajā dienā iedzīvotājiem tiek piedāvāti tādi līgumi, kurus būtu vienkārši krimināli, ja tādus parakstītu, bet viņi ir spiesti to parakstīt. Un beigās ir tā, ka tas noteiktais tarifs palielinās pat dubultā.”
Deputāts debatēs nekonkretizēja, kas tieši noticis abās pašvaldībās, tāpēc “Re:Check” meklēja informāciju ziņu arhīvos.
Kā beidzās Tukumā?
Līdz 2018. gada pavasarim Tukuma novadā atkritumus izveda privāts uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”.
Jau tad, kad līdz līguma beigām bija palikuši vairāki gadi, pašvaldība plānoja atkritumu apsaimniekošanu nodot savam uzņēmumam un pēdējā sēdē pirms vēlēšanām to arī izdarīja. Šīs tiesības bez konkursa ieguva deviņu pašvaldību kopuzņēmums “Piejūra”. Toreizējais domes vadītājs Ēriks Lukmans lēmumu skaidroja ar neapmierinātību ar līdzšinējo pakalpojumu slēdzēju. Kā priekšrocību minēja arī to, ka pašvaldības uzņēmums varot nodrošināt visu savākšanas un apglabāšanas procesu bez starpniekiem, jo “Piejūra” saimnieko arī atkritumu poligonā.
Taču gadu vēlāk atklājās, ka pašvaldību uzņēmumā “Piejūra” jāveic finanšu stabilizācija, tas strādājis nesaimnieciski un, iespējams, pat prettiesiski. Piemēram, uzņēmums bez konkursa nomājis transportlīdzekļus no SIA, kura patiesā labuma guvējs ir tā tehniskā direktora dēls. Nav arī bijis pierādāms, vai uzņēmuma pirktā degviela nav tērēta citur. Sāka kriminālprocesu, “Piejūrai” tika nomainīta vadība, un pašvaldībām tā glābšanā bija jāiegulda gandrīz 250 000 eiro.
V.Valainis “Re:Check” rakstiski skaidroja, ka Tukumu kā piemēru minējis tāpēc, ka tur pārņemt pakalpojumu sniegšanu “in-house” režīmā jeb pašvaldību pārziņā lika problēmas ar “Eco Baltia vide” dempinga cenu, līgumsodiem un citiem mehānismiem, lai mākslīgi palielinātu cenu. “Svarīgi, ka šajā gadījumā [pēc pārņemšanas] maksas apmērs iedzīvotājiem nepieauga,” uzsver V.Valainis.
Tukuma novada pašvaldība patiesi bija neapmierināta ar privātā apsaimniekotāja darbību, lai gan uzņēmums norādīja, ka problēmas lielā mērā veidojās nekorektā iepirkuma dēļ. Taču V.Valainim nav taisnība par tarifu. Uzreiz pēc apsaimniekotāja maiņas tas tika nedaudz paaugstināts, bet pēc izsaimniekotā pašvaldību uzņēmuma vadības maiņas sekoja vēl stipri iespaidīgāks maksas kāpums – plus 38 procenti. Tika atzīts, ka līdz tam zemo cenu pašvaldības uzņēmums turējis nepamatoti, tajā skaitā nemaksājot nodokļus.
Kā beidzās Daugavpilī?
Daugavpils pašvaldība atkritumu apsaimniekošanu no privātā uzņēmuma “Clean R” pārņēma 2017. gada rudenī – arī uzticot vairāku pašvaldību kopuzņēmumam SIA “AADSO”. Šāds lēmums tika pieņemts, lai gan sākotnēji bija izsludināts konkurss un tajā pieteicās seši pretendenti.
Daugavpils izmantošanu kā piemēru V.Valainis “Re:Check” skaidroja ar to, ka arī tur bijušas iedzīvotāju sūdzības, ilgstošas diskusijas par pakalpojuma kvalitāti un maksas apmēru, rezultātā dome vērsās tiesā.
Pašvaldība patiesi iesūdzēja “Clean R”, prasot piedzīt it kā nepamatoti no Daugavpils iedzīvotājiem iekasētos maksājumus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā. Dome uzskatīja, ka uzņēmums vairāku gadu garumā aprēķinājis lielāku atkritumu svaru, nekā tas bija patiesībā. Taču tiesa Daugavpils domes prasību pilnībā noraidīja, kā arī lika atmaksāt uzņēmumam nepamatoti ieturēto līgumsodu 35 000 eiro apmērā. Mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) vainoja nolaidībā iepriekšējo domes vadību, un tagad pašvaldība spriedumu pārsūdzējusi otrajā instancē. Arī Daugavpilī tarifs kopš pakalpojuma sniedzēja maiņas ir audzis, lai gan ne tik dramatiski kā Tukumā.
Vai privāto pakalpojums ir dārgāks?
Lai gan V.Valainis konkrēti to neapgalvoja, viņa teiktajā bija vairākas norādes, ka privātie uzņēmumi pēc līguma noslēgšanas ceļ un pat dubulto cenu, tā radot iespaidu, ka pašvaldības pakalpojumu nodrošina lētāk. Taču tā nav. Žurnāls “Ir” 2018. gada nogalē publicēja pētījumu, kurā bija apkopojis visu Latvijas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas tarifus. Tas secināja: pašvaldībās, kurās atkritumus apsaimnieko kompānijas, kas pilnībā pieder pašiem vietvalžiem, atkritumu apsaimniekošana vidēji ir par 16 procentiem dārgāka nekā tajās, kur to dara privātuzņēmēji. Starp desmit pašvaldībām, kurās ir visaugstākās atkritumu apsaimniekošanas cenas, nav neviena privāta uzņēmuma – tie visi pieder vienai vai vairākām pašvaldībām, rakstīja “Ir”. Savukārt starp desmit pašvaldībām, kur atkritumu apsaimniekošana ir vislētākā, bija tikai viens pašvaldības uzņēmums. Pētījumā nebija iekļauta Rīga un Daugavpils novads, kur atšķiras tarifi pašvaldību iekšienē.
Konkurences padome (KP) ne reizi vien kritizējusi pastāvošo kārtību. Tā norādījusi, ka pašvaldības monopolizē tirgu un izslēdz jebkādu konkurenci daļēji arī tāpēc, ka nespēj veikt efektīvu tirgus uzraudzību. 2016. gadā KP rakstīja, ka vismaz nepilnā pusē no visām pašvaldībām atkritumus apsaimnieko vietvarām daļēji vai pilnībā piederoši uzņēmumi. Žurnāls “Ir” pētījumā divus gadus vēlāk norādīja, ka tā dara jau divas trešdaļas.
V.Valainis “Re:Check” pauda, ka “Ir” veiktās izpētes rezultāti nav izmantojami kā objektīvs informācijas avots, jo tajā analizēta tikai maksa, nevis detalizēti arī pats pakalpojums. Viņš norādīja, ka tā sauktajā “in-house” modelī parasti sniegto pakalpojumu klāsts ir plašāks. Taču nav datu, kas šo pieņēmumu apliecinātu. Tāpat V.Valainis neatbildēja, kurā tieši pašvaldībā pēc līguma slēgšanas ar privāto uzņēmumu maksa par atkritumu izvešanu dubultojusies.
Secinājums: Saeimas deputāts V.Valainis, aizstāvot pašvaldību tiesības pašām apsaimniekot atkritumus, netieši norāda, ka prakse uzticēt šī pakalpojuma sniegšanu privātiem uzņēmumiem bieži ir neveiksmīga un iedzīvotājiem dārga. Taču V.Valaiņa teiktajam trūkst pamatojuma. Arī vienīgie viņa minētie piemēri pausto neapliecina un drīzāk liecina par pretējo. Tāpat V.Valainis noklusē būtiskus faktus, kas jāņem vērā, lemjot par atkritumu apsaimniekošanas biznesa atstāšanu pašvaldību rokās, proti, ka pašvaldību uzņēmumi to dara vidēji dārgāk nekā privātie un iznīcina konkurenci.
