Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par graudu apstrādes paņēmienu pilnveidošanu. Viena no mūsdienīgākajām tehnoloģijām ir graudu placināšana.
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par graudu apstrādes paņēmienu pilnveidošanu. Viena no mūsdienīgākajām tehnoloģijām ir graudu placināšana. Par to, kas ir placinātie graudi, kāda ir to barības vērtība un kādiem dzīvniekiem tie jāizēdina, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku ēdināšanas katedras asociētais profesors Uldis Osītis.
Daudzās lauku sētās ir dzirnavas, kurās lopbarības graudi tiek samalti miltos. Maltuvē pilns ar putekļiem, malējs pats balts kā sniegavīrs, un, arī dzīvniekam ēdot, milti pa gaisu vien put.
Šajā procesā nozīme ir tam, cik smalki graudus samaļ. Liellopiem vajadzīgs rupjāks malums, cūkām – smalkāks, bet pārāk smalks nepatīk nevienam.
Malti graudi jāizbaro uzmanīgi
«Ja graudi tiek vienkārši samalti, to ciete liellopu priekškuņģos noārdās un pārvēršas gaistošās taukskābēs, kas dzīvniekiem lielos daudzumos nav vajadzīgas,» stāsta U.Osītis.
Liellopiem neiesaka vienā ēdienreizē dot vairāk par diviem kilogramiem spēkbarības vai melases. Ja dzīvnieks apēd vairāk, kuņģī pastiprināti sāk darboties pienskābes baktērijas, veidojas pienskābe un samazinās atgremošana. Process var apstāties pavisam, un tad dzīvnieks aiziet bojā. Palielinātas barības devas ir iemesls tam, ka ziemā govīm samazinās piena tauku procents, pavasaros dzīvniekiem nereti rodas caurejas, bet pēdējā laikā presē parādās veterinārārstu raksti par nepareizas barošanas izraisītu kāju nagu zoles iekaisuma rašanos. Tāpēc, barojot liellopus ar maltiem graudiem, jābūt uzmanīgiem.
Placināti graudi – tīrāk, vieglāk, garšīgāk
Būsiet arī ievērojuši – ja govs apēd graudus ar neskartu apvalku, tie netiek pilnīgi pārstrādāti un izdalās mēslos. Turpretī, graudus placinot, to apvalki tiek pārplēsti, tāpēc lielākā daļa šādi apstrādātu graudu dzīvnieku tievajās zarnās tiek sagremoti, liellopiem radot papildu enerģiju.
Placināšanas princips ir vienkāršs – divi ruļļi ar zobiņiem graudus saplacina vai sadrupina. To miziņa netiek daudz traumēta, bet tikai pārplēsta. Prasmīgs saimnieks ar roku griežamu vai ar elektromotoru darbināmu graudu placinātāju savā saimniecībā var uzmeistarot pats.
Placināti graudi nav tik smalki, tāpēc, dzīvniekam gremojot, ciete tik intensīvi nenoārdās. Daļa barības nonāk dzīvnieka īstajā kuņģī – glumeniekā – un tievajās zarnās, kur notiek cietes fermentācija un sagremošana. «Pasargāt» daļu cietes sevišķi svarīgi ir augstražīgām govīm. Tādām ieteicams dot arī skābbarību, kurā ir veselas kukurūzas vālītes, jo kukurūzas graudos ciete nepakļaujas ātriem noārdīšanas procesiem. To pašu var panākt, izbarojot placinātus kukurūzas graudus. Latvijā zemnieki lielākoties placina miežus, arī auzas, un praktiķu atsauksmes ir pozitīvas. Profesors U.Osītis gan nezināja teikt, vai mūsu valstī tiek veikti pētījumi par placināto graudu barības ietekmi uz izslaukumu palielināšanos. Taču šādai lopbarībai salīdzinājumā ar maltajiem graudiem ir vairākas priekšrocības – barība vairs nav tik putekļaina, ir vieglāk uzņemama, ar labu garšu, un dzīvnieki to labprāt ēd. Placinātus graudus var izmantot gaļas liellopu un zirgu ēdināšanā.
Placināt var arī mitrus graudus, bet tad tiem jāpievieno kāds konservants – propionskābe vai skudrskābe. Šādi var konservēt graudus ar mitrumu no 20 līdz 22 procentiem, jo tos lielā elektroenerģijas patēriņa dēļ neatmaksājas žāvēt. Sagatavotie placinātie graudi jāuzglabā hermētiski noslēgtās tilpnēs.
