Kamēr bērni priecājas rotaļu laukumos, mammas spriež par mazuļu kaitēm un mainās receptēm.
Kad laukā jauks laiks, bērnu rotaļu laukumi vai mudž no to piekritējiem. Tā ir vieta, kur satikties, atpūsties, socializēties. Vēl pirms astoņiem deviņiem gadiem pilsētā mazie bērni varēja izpriecāties vien uz metāla slīdkalniņa Raiņa parkā, pāris šūpolēm, uz kurām pacietīgi nācās gaidīt rindā, vai daudzdzīvokļu namu pagalmos kāpelēt pa apšaubāmām padomju gados būvētām kāpnēm, raķetēm un citiem metāla veidojumiem. Gadā vismaz viensPēdējo septiņu gadu laikā Jelgavā uzbūvēts divpadsmit bērnu rotaļu laukumu – koši un krāsaini, atbilstoši bērnu spējām. Divi tapuši šopavasar – pilsētas jaunajā pludmalē un Katoļu ielā. Pēdējo mazajiem jelgavniekiem uzdāvinājusi firma «Kanclers», kas pagaidām ir vienīgais privātuzņēmējs, kas mazajiem pilsētniekiem ko tādu sarūpējis. Aģentūras «Pilsētsaimniecība» zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja stāsta, ka katru gadu pilsētā tiek uzbūvēts kāds jauns bērnu laukums, bet vecie uzmanīti un atjaunoti. Viena laukuma ierīkošana pilsētai izmaksā vismaz piecus tūkstošus latu. «Iedzīvotāji pie mums vēršas ar ierosinājumiem, kur visvairāk būtu nepieciešami šādi laukumi, un katrs priekšlikums tiek izvērtēts. Skatāmies, lai katrā lielajā mikrorajonā būtu vismaz pa vienam laukumam,» stāsta I.Gamorja. Pilsētā jau pierasta lieta, ka viss skaistais «jāiesvēta». Izņēmums nav arī rotaļu laukumi, kas ik pa laikam tiek postīti. Visvairāk tiek darīts pāri koka konstrukcijām blakus autoostai – Lielās ielas pagalmā. Speciāliste norāda, ka lielāko postu laukumiem nodara pusaudži, kuru svaram konstrukcijas nav paredzētas, bet dauzoties un lēkājot tie tiek lauzti. Par vandaļiem ziņo arī iedzīvotāji, bet pārkāpējus notvert grūti, apgalvo I.Gamorja. Svarīgi, lai konstrukcijas laukumos būtu mazuļiem drošas, tādēļ katru nedēļu laukumi tiekot rūpīgi pārbaudīti, šogad jau pabeigts tajos pievest smilti. «Reizi gadā arī ražotājfirmas pārstāvji apskata pašu ražotās konstrukcijas un novērtē to drošību, proti, vai nav jāmaina stiprinājumi, kādā stāvoklī ir skrūves, karabīnes,» stāsta speciāliste. Katru mēnesi laukumus izvērtē arī «Pilsētsaimniecības» pārstāvji. Par bērniem un vakariņāmJelgavniece Ļubova Melnace uz rotaļu laukumu atnākusi kopā ar savām mazmeitām. «Vaļņu ielas skvērā tas paredzēts pavisam maziem bērniem, ne tādiem kā mana mazmeita, kura jau sāk iet skolā, bet iet uz Ozolskvēru man sanāk patālu,» sūkstās jelgavniece. Viņa dzīvo divpadsmitstāvu mājā Pasta ielā un priecātos, ka arī tur taptu kas līdzīgs. «Mums sētā ir milzīga teritorija, kas kādreiz bija rotaļu laukums. Tagad tur ir vien metāla stieņi, izbijusi smilšu kaste, salauzti soliņi un gara zāle, bet bērnu ļoti daudz. Ko viņiem darīt?» jautā Ļ.Melnace. Viņa priecājas, ka jaunajās bērnu rotaļu vietās apgrozās kulturāli cilvēki, var parunāties ar daudzām mammām, satikties un iepazīties ar citām vecmāmiņām. «Parasti jau runājam par bērnu audzināšanu, citas nekautrējas palūgt padomu, kā labāk tikt galā ar iesnām, klepu. Nupat satiku paziņu, aprunājāmies, ko gatavot vakariņās, kur un kā labāk pirkt gaļu. Runāt vienmēr ir par ko,» viņa piebilst.Piecgadīgais Dāvis Griboniks stāsta, ka laukumos esot iepazinies ar daudziem bērniem. Mazie viņam netraucējot atpūsties, bet lielie gan bieži grūstoties un stumjot mazos malā. Viņa mamma Solvita ar iepazīšanos vai diskusijās ar citām mammām bērnu laukumos neaizraujas. Viņai laika pietiekot vien izsekot līdzi savas atvases gaitām. Daudzas mammas, kamēr bērni rotaļājas, izmanto izdevību, lai palasītu grāmatu, runā pa telefonu, sauļojas. Rotaļu laukumi ir vesela bērnu pasaule, kur katram mazulim ir arī savas vajadzības, kādam vajag paēst, citam padzerties, vēl kādam nomainīt autiņbiksītes.Bez vecuma ierobežojumaRotaļu laukumi paredzēti līdz vidēji desmit gadu veciem bērniem, taču mammas novērojušas, ka bieži tos izmanto arī padsmitgadnieki, kas ar savu svaru un šerpo uzvedību konstrukcijas lauž. «Dažreiz aizrādām, daļa klausa, bet ir arī tādi, kas vēl pasaka kaut ko pretī un uzsver, ka arī viņi taču ir bērni. Sava taisnība jau ir, tāpēc nebūtu slikti, ja pie laukumiem būtu norādīts, kāda vecuma bērniem konstrukcijas paredzētas,» rosina S.Gribonika. Vecāki nav vienaldzīgi un nekautrējas aizrādīt lielākajiem. «Galvenais, lai soliņus nelauž. Daudzkur ir laukumi, bet trūkst soliņu. Ja jāstāv kājās vai jāsēž zālītē, mēs uz tādu laukumu neiesim,» atzīst Ļ.Melnace.Vecmāmiņa novērojusi, ka bezpajumtnieki un dzērāji rotaļu laukumiem met līkumu, jo ap tiem regulāri patrulē policija.Kad mēs augām…«Mana bērnība ir pagājusi Rēzeknē, toreiz mums bija daudz rotaļu laukumu – pagalmos šūpoles, smilšu kastes, dažādi kāpšļi, parkos – karuseļi, protams, ne tik skaisti kā Jelgavā tagad, bet bija,» atceras Natālija Kudinova. Savukārt jelgavniece Ludmila Iļjuka stāsta, ka viņas bērnība aizritējusi RAF dzīvojamajā masīvā, kur tolaik bērniem rotaļu laukumu nebija. «Mums visapkārt notika būvniecība, un bija daudz interesantu nodarbju bērniem, kas šodien būvlaukumos nav atļautas. Mani bērni jau ir pieauguši un Jelgavas spēļu laukumus nav baudījuši. Gribētos vairāk tādu laukumu, jo tās ir rūpes par jauno paaudzi un arī vide uzreiz ir sakārtotāka,» viņa piebilst. No Aspazijas ielas uz blakus ielas rotaļu laukumu ar saviem bērniem atnākusi Liene Pustovita: «Arī mēs par tādu priecātos. Mūsu mājā ir daudz bērnu, bet pagalmā nav pat normālas smilšu kastes. Ar mammām runājām, ka vajag lūgt pilsētai laukumu, bet neviena iniciatīvu līdz galam neuzņēmās. Mājas vecākā arī negrib to darīt. Apsaimniekotājs naudu no iedzīvotājiem iekasē, no katra dzīvokļa maksājam ap desmit latu, bet pagalmi ir briesmīgi. Arī nodokļus pilsētai maksājam, un Jelgava nebūt nav tā nabadzīgākā pašvaldība,» sašutusi māmiņa. Viņas bērnībā garlaicīgi nav bijis, jo pie mājas Tērvetes ielā atradies rotaļu laukums ar šūpolēm, dažādiem kāpšļiem, smilšu kasti.Arī Līga Gutlika atzīst, ka pie šūpolēm gadās ilgāk pastāvēt rindā, bet «katrā ziņā apsveicami, ka Jelgavā vispār kas tāds ir». «Ideāli, ja pie katras mājas būtu pa tādam laukumam, bet saprotams, ka tas nav iespējams. Mēs, vairākas mammas, spriedām, ka parkā pie stacijas varētu izveidot tādu kā bērnu pasauli, kur būtu ko darīt gan lielākiem, gan mazākiem. Kad lielie ar mazajiem ir kopā, gadās visādi un ļoti jāuzmanās, lai skrienot lielie negāž mazos no kājām,» rosina māmiņa. Pozitīvs piemērsLaima Persicka, Asteru ielas 16. mājas vecākā Mūsu rotaļu laukumam rit trešais gads, un esam ļoti priecīgi par to. Mums visapkārt ir lielas mājas un ļoti daudz bērniņu, kuriem nebija, kur spēlēties. Rakstīju «Pilsētsaimniecībai» vēstuli, kur visu apstāstīju, arī to, ka labprāt savā laukumā uzņemsim arī citu māju bērnus. «Pilsētsaimniecība» uz manu vēstuli reaģēja ātri, un jau drīz mums tapa bērnu laukums. Mana dzīvokļa logi ir uz laukuma pusi, un es to uzmanu, lai nepostītu. Neesmu cilvēks, kas sēdēs, muti aizvēris, – ja redzu, ka kāds kaut ko lauž, eju ārā runāties un, ja vajag, sabaru. Uzmanu arī, lai konstrukcijas būtu drošas. Reiz ieraudzīju, ka šūpolēm pārlūzis viens posms, ātri meklēju instrumentus, noņēmu un atdevu labošanai. Pāris reižu pusaudži gribējuši izmēģināt, cik stipras ir šūpoles, bet, kā jau teicu, es visu manu un rīkojos. Ļoti vēlos, lai ap mūsu māju ir skaista, sakopta vide, laimīgi cilvēki un priecīgi bērni. Jaunākie bērnu rotaļu laukumi pilsētā Loka maģistrālē Satiksmes ielā pie 33. nama Lielajā ielā 15a Lielajā ielā 49 Vaļņu ielas skvērā Raiņa parkā Lielupes pludmalē Asteru ielā Zvaigžņu dīķa skvērā Ozolskvērā Pie «Kanclera nama» (uzņēmēja veidots)
