Gribu jelgavniekiem novēlēt latviski nosvinēt Līgo svētkus! Vispirms vairāku jauniešu vecākiem un skolotājiem par cilvēciskuma audzināšanu. Kādu dienu pie durvīm atskanēja zvans – divi puiši – Emīls Beiris un Kaspars Koļčs man pasniedza dāvanu – pārtiku. Akciju organizēja arī Māris Koļčs. Es brīnos, ka jauni cilvēki domā arī par mums. Šajos laikos man, pensionārei, tas ir ļoti svarīgi, jo pensija bija 140 latu, bet nu desmit procentu nost un vēl 1,22 lati, ka to pienes mājās. Man jau 89 gadi, laukā neeju piecus gadus. Liela cilvēku daļa tikai sola, bet šie jaunieši nedomā vien par sevi. Kaut tādu būtu vairāk!Par pensionāriem rūpējas arī mūsu sociālās darbinieces Inita Jurševica, Gita Lancmane, Marija Skadmane. Prieks par to! Paldies Silvijai Dālmanes kundzei par palīdzību, kaut pašai ļoti daudz pienākumu Bērnu fondā. Pateicos mūsu pastniekam Mundrim Deicenbergam par priekšzīmīgu darbu. Pasts vienmēr piegādāts savlaicīgi, bet, ja kas īpaši svarīgs, piezvana un pasniedz tieši rokās. Paldies labajiem cilvēkiem, kurus nevaru aizmirst, – Jānim Blīvim, Veronikai Filipovai, Ojāram Spriņķim, Brigitai Briedei, Monikai Lenisei, Aijai Ronei, Gerdai Rullei, Vitai Kalējai, Mirdzai Grundmanei, Intai Krīvmanei, Aijai Būvmanei, Henrijam Rullim, Artūram Spriņķim, Paulim Rēvelim, Šarlotei Rullei, Diānai Rumjancevai, Helēnai Sičevskai, Ilonai Kleinai, Jānim Vītolam, Aleksejam Kučkovam, Aleksandram Miškello, Edijam Pietkunam, Judītei Žojdei, Ārijai Rīdziniecei, Mārtiņam Grīnvaldam, Silvestram Pietkunam un viņa draugiem, Kasparam Valteram, Edgaram Žojdem. Ļoti patīkami atcerēties šos labos cilvēkus. Kaut pasaulē būtu vairāk tādu! Man Jelgavā patīk dzīvot, kaut te esmu tikai kādus gadus divdesmit. P.S. Ja šodien uz ceļa rozes tev kaisa,Nedomā, ka vienmēr tā būs…Nāks vētra, rožziedus nesīs sev līdz,Paliks tik ērkšķi, un ceļš kļūs tev grūts!Šis pantiņš Latvijas krīzes situācijai… Diemžēl tādi laiki mums pienākuši.
