Esmu 3. grupas invalīds, un mans galvenais pārvietošanās līdzeklis ir vienīgi velosipēds.
Esmu 3. grupas invalīds, un mans galvenais pārvietošanās līdzeklis ir vienīgi velosipēds. Diemžēl šīs manas «kājas» ir neaizsargātas pret zagļiem. Nupat man nozaga jau ceturto velosipēdu. Dokumenti, protams, ir manā kabatā, taču braucamrīks – tutū! Domāju, ka šāda nelaime piemeklējusi daudzus jelgavniekus.
Skumdams par savām «kājām», atcerējos, ka reiz «Zemgales Ziņās» lasīju kāda augsta policijas ierēdņa stāstīto, ka policijas noliktavas esot pilnas ar bezsaimnieka velosipēdiem. Tur atrodoties arī pa kādam mopēdam. Un šī mantība noliktavās glabājoties jau kopš senseniem laikiem. Turklāt policisti nezinot, ko ar to visu iesākt. Es brīnos: nozagtu velosipēdu policisti atrast nevar, bet bezsaimnieku manta krājas viņu noliktavās. Nebūsim taču naivi un nedomāsim, ka šo braucamrīku saimnieki ir tik bagāti, ka viņiem viens velosipēds – bijis nebijis vai arī ka viņi visi ir pazaudējuši dokumentus un nevar pierādīt savas īpašuma tiesības uz policijas pagalmā rūsējošo divriteni!
Vai nebūtu pareizi, ja policisti apzagto īpašnieku ievestu tajās noliktavās un ļautu pameklēt – varbūt atrod savējo? Galu galā, ja arī tā tur nav, tad policisti varētu atdot bez braucamā palikušajam kādu nudien ilgi stāvējušu un nemeklētu velosipēdu. Apzagtie būtu pateicīgi par atgūtajām «kājām».
Ko par to domā policisti?
Ar cieņu –
jelgavnieks Māris
