STU Realizācijas nodaļas vadītāja Silvija Gorlanova sevi raksturo šādi: «Esmu ļoti prasīga pret sevi un cilvēkiem gan darbā, gan sadzīvē.
STU Realizācijas nodaļas vadītāja Silvija Gorlanova sevi raksturo šādi: «Esmu ļoti prasīga pret sevi un cilvēkiem gan darbā, gan sadzīvē. Man ir augsta atbildības izjūta pret visu, ko daru» (10.03.01. «Zemgales Ziņas»).
Divreiz aizvadītajā gadā apmeklējot viņas kabinetu, man radās pretējs vērtējums. Pagājušā gada 13. februārī, vēloties noskaidrot, pēc kādas metodes tiek aprēķināts 1 m² apkures tarifs, ierados STU. Realizācijas daļas darbiniece pieklājīgi, bez steigas manu zinātkāri apmierināja. Par Satiksmes ielas 43. mājas 1. līdz 48. dzīvokli izsniedza izrakstu par kopējo platību 2756,9 m², kā arī par katru dzīvokli atsevišķi.
NĪP 2000. gada atskaitēs faktiskā kopplatība ir 2774,4 m² jeb par 17,5 m² vairāk. Proti, STU uzskaitē nav iegrāmatoti sešos četristabu dzīvokļos pieliekamie vidēji 2,61 m² katrs un 2 x 0,9 m² tualetes. STU grāmatvedībā pieļautās kļūdas neatzina. Pamats – dati norakstīti no namu pārvalžu kartiņām. Centos pārliecināt, ka NĪP dati uzskaitē ņemti no mājas plāna. Vienalga neko nelabošot.
Nolēmu šo NĪP un STU kvadratūras starpību darīt zināmu Gorlanovas kundzei.
Vēru kabineta durvis. Sekoja pavēles: «Sēdiet! Stāstiet! Veiklāk! Konkrētāk! Īsāk! Ko jūs vēlaties panākt?» Vēlos panākt kārtību uzskaitē, lai visu pilsētas pašvaldības māju kvadratūra būtu vienāda kā NĪP, tā STU. Esmu pārliecināta, ka ļoti daudzos namos gadiem ilgi valda šāds kvadrātmetru haoss un neviens to pat necenšas labot. Lai ieviestu kārtību, lūdzu salīdzināt skaitļus. «Mums nav tiesību ne salīdzināt, ne pārbaudīt NĪP,» tā S.Gorlanova. Teicu: «Tie taču nav ne valsts, ne biznesa noslēpumi, bet divi pašvaldības bezpeļņas uzņēmumi, kas sniedz savus pakalpojumus īrniekiem.»
«Tas nav tik vienkārši izdarāms. Rakstiet, saskaņošu ar priekšnieku.»
«Lūdzu, reģistrējiet kā mutvārdu ziņojumu un rīkojieties, kā atzīstat par pareizu.»
Gorlanovas kundze pierakstīja manu uzvārdu, adresi, telefonu un apsolīja dot atbildi. Pagājuši astoņi mēneši, bet atbildes nav.
16. oktobrī, ejot garām STU, radās vēlēšanās uzzināt, kāds ir rezultāts manam ziņojumam. Gaitenī dzirdēju priekšnieci audzinot kādu klientu: «Skažite spasibo, čto ja s vami razgovarivaju po russki»*. (Vai ierēdnim nav jāpārvalda vismaz divas valodas?) Tā, lūk, šo prasīgumu izjūt trūcīgie pensionāri, kas regulāri cenšas samaksāt par apkuri un viņas krēslu.
Pavēru durvis un pieklājīgi jautāju: «Sakiet, lūdzu, vai Satiksmes ielas 43. mājas dzīvokļu kvadratūras izlabotas?» Pēkšņi Gorlanovas kundze sāka lietot citu taktiku: «Nekas nav labots, un netaisos labot! Kas jūs pilnvarojis un kādas jums tiesības kaut ko prasīt un zināt! Visus šos jautājumus drīkst kārtot tikai mājas vecākā.» Acīmredzot, lai Gorlanovas kundzei kaut ko pajautātu, jābūt vismaz mājas vecākajam.
«Kas jūs tāda esat, jūs nekas neesat!» Stāvu un domāju, cik dīvaini es izskatos STU ierēdnes Gorlanovas priekšā: sirma, slaida, briļļaina Nulle, kas atļaujas apšaubīt viņas augsto atbildības izjūtu.
«Jūsu dzīvokļa kvadratūrā starpības ir?»
«Nē, nav.»
«Kādēļ tad jūs uztraucaties par tiem astoņiem dzīvokļiem?»
«Tādēļ, ka pārējo 40 dzīvokļu īrnieki jau vairākus gadus maksā par šo dzīvokļu «pieliekamo un atliekamo» kambaru apkuri. Jūs pienākums būtu vismaz par trīs gadiem izdarīt pārrēķinu.»
«Neviens un nekad neko nepārrēķinās,» skanēja atbilde.
Gorlanovas kundze, «paldies» Jums par «komplimentiem», par «prasīgumu» pret nullēm, par augsto «atbildības» izjūtu. Ja arī nākotnē piekopsiet tādu klientu pieņemšanas stilu, tad STU jaunie saimnieki, cerams, attiecīgi pratīs novērtēt Jūsu «atbildību».
Anna Lielaisramane Satiksmes ielā 43 – 8
* Sakiet paldies, ka es ar jums sarunājos krieviski!
