Gada notikums sportā būs Sidnejas olimpiskās spēlēs. Populārā Jelgavas peldētāja Agnese Ozoliņa, kas peldēt sāka divu gadu un trīs mēnešu vecumā, cer tajās piedalīties, otrreiz startējot olimpiskajās spēlēs – pirms tam bija Atlanta 1996. gadā.
Gada notikums sportā būs Sidnejas olimpiskās spēlēs. Populārā Jelgavas peldētāja Agnese Ozoliņa, kas peldēt sāka divu gadu un trīs mēnešu vecumā, cer tajās piedalīties, otrreiz startējot olimpiskajās spēlēs – pirms tam bija Atlanta 1996. gadā.
Kurās sacensības vēl var izpildīt olimpisko kvalifikācijas normu 50 m un 100 m brīvajā stilā?
– Pirmoreiz mēģināšu jau martā Somijas čempionātā, pēdējā iespēja būs turpat Eiropas čempionātā jūlijā.
Vai ir pārliecība, ka to sasniegsiet?
– Domas mainās atkarībā no tā, kā nopeldu distanci. Citreiz liekas, ka viss būs labi, dažreiz, ka neko nevaru un nekas nesanāks.
Cik prestižām jābūt sacensībām, kurās var izpildīt olimpisko normatīvu?
– Tām ir jābūt starptautiskām un iekļautām FINA (Starptautiskā Peldēšanas federācija) plānos. Mačiem noteikti jānotiek 50 m baseinā, un jābūt elektroniskai laika skaitīšanas iekārtai.
Vai Latvijā atbilstoši šīm prasībām notiks kādas sacensības?
– Nē, jo nav elektronikas. Agrāk bija Ķīpsalā, bet arī tikai pašdarināta, ne starptautiski apstiprināta.
Vienmēr rēķināties, ka augsto mērķi var sasniegt tikai ārzemēs un noteiktās sacensībās – vai tas ir grūti?
– Man vieglāk peldēt ir ārzemēs. Latvijā vairāk bail. Varbūt tāpēc, ka šeit daudzi mani pazīst un noteikti ir jāstartē labi. Savukārt ārzemēs visi ir sveši, un viņus neinteresē mans rezultāts.
Tas ir nopietns mērķis – olimpiskās spēles!
– Var teikt, ka tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es vispār peldu. Olimpiāde ir augstākais sportiskais mērķis, ko var sasniegt.
Vai pašlaik jūties tuvāk tam nekā, gatavojoties Atlantai?
– Iespēju startēt Atlantā es izcīnīju pavisam nejauši – nebiju par to domājusi un tai gatavojusies. Tad vēl īsti nesapratu, ko nozīmē olimpiskās spēles. Tagad ir citādi – tas ir galvenais mērķis. Pirms Atlantas man bija arī cits treneris, kuram nebija sastādīts gatavošanās plāns un treniņu grafiks. Par sadarbību ar pašreizējo treneri Gaļinu Broku varu teikt: es zinu, ko viņa grib panākt, kāpēc un kas man ir jādara.
Ko peldēšanā nozīmē treneris?
– Visu. No viņa atkarīgs stils, tehnika…
Cik reižu nedēļā ir treniņi?
– Pašlaik atgūstos pēc slimības, bet vispār tiem jānotiek apmēram 10 reižu nedēļā pa divām trim stundām. Tie ir treniņi ūdenī, bet vēl jābūt arī «sausajiem» – zālē, jāskrien kross.
Kur jūs pašlaik trenējaties?
– Jelgavā, kur vienmēr esmu sastapusi gan LLU vadības, gan Viktora Valaiņa atsaucību. Februārī divas nedēļas trenēšos garajā baseinā Rīgā.
Kāda ir starpība peldēšanai garajā un īsajā baseinā?
– Liela. Ja ilgu laiku neesmu peldējusi garajā baseinā, šķiet, ka tā galu nekad nesasniegšu. Īsajā distanci var veikt ātrāk un labāk apgūt pagriezienus. Treniņi garajā baseinā ir ļoti nepieciešami, lai paaugstinātu izturību.
Kādas ir izjūtas, nopeldot
800 m – garāko distanci peldētājām?
– Pilnīga laimes izjūta. Garās distances man ne visai patīk, tās ir īstas mocības. Tuvākas ir īsās un ātrās.
Un stafetes?
– Stafetes ir jaukas, jo visa komanda ir kopā, un tajās es arī īpaši nebaidos, kā nopeldēšu. Stafetēs man ir labāki rezultāti.
Dopings un rezultāti daudziem lielajā sportā šķiet nešķirami. Kā tas ir peldēšanā?
– Dopinga lietošana šajā sporta veidā ir attīstīta.
Vai šodien vispār var uzvarēt, nelietojot dopingu?
– Pasaulē, Eiropā – ne, Latvijā – jā. Atļautie atjaunošanās līdzekļi noteikti jālieto.
Peldēšana kļuvusi arī par ļoti «jaunu» sporta veidu.
– Patiesībā tā nemaz nav. Labākie rezultāti tomēr tiek sasniegti pēc 20 gadu vecuma, īpaši sprinterēm. Protams, ir izņēmumi. piemēram, kā peld meitenes no Ķīnas, kurām ir 14 gadu!
Cik daudz distancē redz, ko dara konkurenti?
– Citi sportisti saka, ka neko apkārt nemana un domā tikai par to, kā ātrāk tikt līdz galam. Es parasti skatos uz konkurentiem. Īpaši garās distances ir vieglāk izturēt, ja paļaujos: viņa peld labi, es varu to darīt mazliet ātrāk, turēt mazliet priekšā un beigās «izraut».
Nesen šā iemesla dēļ man Tallinā iznāca īsts «feileris». Blakus peldēja sportiste, kas ir daudz labāka nekā es. Es priecājos, cik labi man iet, nemaz nejutos nogurusi. Pēdējais pagrieziens klāt – es vēl «izrauju»… Beigās izrādījās, ka viņa ir nopeldējusi ļoti slikti, bet es – vidēji. Tā esmu sākusi pārdomāt, vai varu tā paļauties uz to, kā peld citi.
Vai vieglāk ir dzīties pakaļ, vai būt priekšā?
– Man vieglāk ir dzīties pakaļ kādai stiprākai, par kuru es zinu, ka nevaru viņu apdzīt, bet, ja man ļoti labi sanāktu – varbūt… Īpaši nepatīk sekot kādai, kuru es pavisam noteikti nevaru apdzīt. Tad ir dusmas uz sevi.
Kādas ir jūsu stiprās un vājās peldētājas īpašības?
– Noteikti jāpievērš uzmanība daudzām kļūdām startā. Vēl mans mīnuss ir tas, ka nevaru peldēt ilgi, ātri un ar maksimālu atdevi.
Kas jums visvairāk patīk peldēšanā?
– Tā man ir pazīstama kopš bērnības, kad gāju mammai līdzi uz baseinu. Kamēr viņa trenēja citus, turpat blakus plunčājos pa ūdeni. 11 gadu vecumā sāku trenēties nopietnāk. Tagad būtu muļķīgi pāriet uz kādu citu sporta veidu. Man vienkārši ļoti patīk peldēt, tas ir arī tīrs sporta veids.
Cik gadu vecumā iemācījāties peldēt?
– Man bija divi gadi un trīs mēneši.
Vai jāseko tam, cik daudz ēdat kārumus?
– Tā man ir milzīga problēma. Protams, es kontrolēju, cik daudz un ko ēdu, bet arī tas ir grūti. Visbiežāk ļoti gribas šokolādi.
Vai, salīdzinot ar vienaudžiem, daudz zaudējat no dzīves?
– Reizēm liekas – jā. Taču, ja par to ilgāk padomāju, tomēr šķiet, ka ne. Man nemaz nepatīk iet, piemēram, uz «Tonusu» vai citiem klubiem, es tur nejūtos labi. Diez vai es varētu nākt mājās no rīta sešos un justies labi.
Agnese Ozoliņa
Dzimusi 1979. gada 12. novembrī.
Latvijas čempiones godā bijusi 67 reizes dažādās peldēšanas disciplīnās, 24 reizes labojusi valsts rekordus.
Augstākais sportiskais sasniegums – Atlantas olimpisko spēļu dalībniece.
Pēdējos trīs gadus iekļuvusi sešu populārāko sportistu skaitā laikraksta «Sports» rīkotajā konkursaptaujā.
Daudzkārtēja titula «Mēneša labākais sportists Jelgavā» ieguvēja.
Sidnejas olimpisko spēļu normatīvi brīvajā stilā: 50 m – 27,27 s, 100 m – 58,83 s; A.Ozoliņas rezultāti – 27,33 s un 59,16 s.
