Beigusies mana darbadiena, esmu nedaudz noguris, tādēļ vairs nejūtu vēlēšanos paklačoties ar kolēģiem, bet traucos uz savām mājām Ganību ielā. Ēkas pirmajā stāvā ir mūsu pastkastītes. Atveru savējo: «Zemgales Ziņas», divi eksemplāri (!) «Jelgavas Vēstneša», «Latvijas Avīze». Kāpēc man divi «vēstneši»? Paskatos apkārt. Arī kaimiņu pastkastītēs, cik var noprast, pastnieks nav apmierinājies ar vienu eksemplāru vien, bet tos, ko nav izdevies ievietot, nometis zemē! Tur tie guļ – vesels klājiens!Nonācis dzīvoklī, sāku iepazīties ar redakciju sniegto informāciju. Vispirms ar «Zemgales Ziņām», ko esmu abonējis un lasījis no «Darba Uzvaras» un vēl senākiem laikiem. Arī šodien šajā laikrakstā izlasu sev interesējošo par notikumiem pilsētā, kaimiņu pagastos.Tālāk «Jelgavas Vēstnesis» – uz krītpapīra, ar krāsainām ilustrācijām, Domes priekšsēdētāja bildi pirmajā lappusē un Ilzes Knusles-Jankevicas slavinošu informāciju «Šogad Zemgalē lasītākais – «Jelgavas Vēstnesis» (15. decembris). Izlasu par preses izdevumu reitingu un sāku domāt. Autores rakstā maz savu domu, toties plašs «TSN Latvija» mārketinga vadītājas stāstītais.Labi, es domāju, un sāku nedaudz rēķināt. «Zemgales Ziņu» tirāža ir 5200 eksemplāru, «Jelgavas Vēstneša» – 28 000, tātad apmēram piecreiz lielāka. Te nu Ilzei taisnība, bet, vadoties no mūsmāju pieredzes, – cik no šiem izdevuma tūkstošiem nonāk līdz lasītājam un ko lasītājs iegūst? No laikraksta astoņām lappusēm divas aizņem TV programmas (turklāt – vien Latvijas TV kanālu; radioprogarmmu nav). Es, protams, nezinu, cik Jelgavas un novada iedzīvotāju «barojas» tikai ar Latvijas TV, taču domāju, ka tādu nav daudz. Lappuse sportam. Vai tā ir plašāka par «Zemgales Ziņu» sniegto? Jāšaubās. Virkne sludinājumu. Atceros Jelgavas Domes strīdu ar «Zemgales Ziņām» par sludinājumu un reklāmu publicēšanas tiesībām. Palika katrs pie savas taisnības.Un vēl. «Zemgales Ziņas» es abonēju par savu naudu, «Jelgavas Vēstnesi» man it kā uzdāvina. Un tad es sāku domāt – tajā krītpapīrā un krāsainajās bildēs taču ir arī mana, nodokļu maksātāja, nauda.Es diemžēl neesmu žurnālists, tikai mežzinātņu doktors un nespēju spriest – vai iknedēļas izdevumu kvalitatīvi var sagatavot divi trīs žurnālisti. Es labprāt lasītu arī vēl citu autoru sniegumu. Tā nu es maksāju par «Zemgales Ziņām», nosacīti – arī par «Jelgavas Vēstnesi», pat īsti nezinot, vai tas man ir vajadzīgs, un savā galviņā rēķinu, cik man šie preses izdevumi izmaksā kopumā. Bet atbildes nav. Un es joprojām nesaprotu, vai «Jelgavas Vēstnesis» ir visvairāk lasītā vai visdāsnāk tiražētā avīze.
