Ko dara cilvēks, kurš beidzot ticis pie sava nekustamā īpašuma? Domājams, ka vairums jauno īpašnieku vēlēsies veikt remonta vai pārbūves darbus.
Ko dara cilvēks, kurš beidzot ticis pie sava nekustamā īpašuma? Domājams, ka vairums jauno īpašnieku vēlēsies veikt remonta vai pārbūves darbus. Daudzi gribēs paši būvēt savu jauno dzīvesvietu. Vairums gan saprot, ka savā īpašumā nevarēs darīt visu, kas ienāk prātā, tomēr labai daļai šķiet, ka viņu īpašnieka tiesības neviens nu nekādi nevarēs ierobežot.
Kā atzīst Jelgavas Būvvaldes speciālisti, šāda stipri pārspīlēta apziņa iemājo gluži vai ikvienā, kas ir īpašumā iegādājies dzīvokli vai citu īpašumu. Turklāt šāda tendence vēršas plašumā. Atcerēsimies kaut vai plašu rezonansi ieguvušo ziņu par vērienīgu celtniecību Saulkrastos kāpu zonā. Varbūt daudzus no nelikumīgas būvniecības atturēs nesen piespriestais sods namīpašniekam, kura nelikumīgu darbību dēļ, sabrūkot daudzstāvu nama stāviem, veikalā bojā gāja vairāki cilvēki. Šādi fakti bija par iemeslu, kāpēc vides aizsardzības Raimonds Vējonis ir ierosinājis veikt grozījumus Krimināllikumā, lai piemērotu kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas vai akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību. Arī sods grasās būt atbilstošs – par minētajiem nodarījumiem likumprojektā paredzētais pamatsods būs piespiedu darbs vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, bet kā papildsods var tikt piemērota tiesību atņemšana nodarboties ar būvniecību.
Kā «Ziņām» atzīmē pašvaldības Būvvaldes inspektore Natālija Ļubina, vairumā gadījumu protokoli par nelikumīgo būvniecību sastādīti nevis par ļaunprātīgu celtniecību vai pārbūvi, bet reizēs, kad īpašuma saimnieki ir vēlējušies to uzlabot, nemaz nezinot, ka arī šādiem darbiem nepieciešams saskaņot projektu un saņemt atļaujas.
Ja īpašumā iegādāts dzīvoklis
Natālija Ļubina: «Ja esat privatizējuši vai iegādājušies dzīvokli un vēlaties veikt pārbūves darbus, projekts ir jāsaskaņo ar pilsētas galveno arhitektu. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, ja īpašnieks nolēmis to pārplānot, nojaucot vai pārvietojot starpsienas (nesošās sienas).»
Daudzos dzīvokļos starpsienas ir no tā saucamajām atvieglotajām konstrukcijām (saplāksnis, skaidu plāksnes). Ja īpašnieks vēlas tās nomainīt, neizjaucot dzīvokļa plānojumu, projektu saskaņot nav vajadzīgs. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja tiks veikts kosmētiskais remonts – tapešu pārlīmēšana, flīzējuma nomaiņa.
Pašreiz ir populāri nomainīt bieži vien ne īpaši labās kvalitātes logus ar pakešlogiem. Tad ir jāievēro, lai loga ārējais krāsojums būtu tāds pats kā citiem nama logiem, kā arī jāsaglabā loga stiklojuma sadalījums rūtīs. Arī šo darbu projekts nav jāsaskaņo, un atļauja nav nepieciešama.
Īpašs esot gadījums, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas iestiklot savu lodžiju. Daudzi to ir veikuši, nesaskaņojot savas vēlmes ne ar vienu, tāpēc šādu ēku ārējais izskats nav īpaši estētisks. «Būvvaldē ir izstrādāti un apstiprināti lodžiju iestiklošanas projekti katram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tipam. Tāpēc ikviens, kas vēlas iestiklot lodžiju, var nākt uz Būvvaldi un bez maksas saņemt projektu,» skaidro N.Ļubina. Īpaši viņa vēlas to atgādināt tagad, jo Būvvalde jau tuvākajā laikā ir plānojusi pievērst pastiprinātu uzmanību lodžiju aizstiklošanas pašdarbniekiem.
Māju īpašnieku būvētprieks
Kā uzsver N.Ļubina, ne mazākas pašdarbības tieksmes izrāda privātmāju īpašnieki: «Daudzi pat neiedomājas, ka arī ap zemes īpašumu ierīkojamajam žogam jābūt arhitekta apstiprinātam projektam, turklāt tas noteikti ir jāsaskaņo ar kaimiņiem.» Noteikumos paredzēts, ka žoga augstums nedrīkst pārsniegt pusotru metru, turklāt tam jābūt ar vismaz 50 procentu gaismas caurlaidību.
Padomju laikos bija ievērojami apbūvējamās platības ierobežojumi, ja kāds vēlējās būvēt savu māju, saimniecības ēku vai siltumnīcu. Tagad tādi vairs nepastāv, bet tas nenozīmē, ka zemes īpašnieks var rīkoties, kā ienāk prātā. N.Ļubina: «Tieši kaimiņi bieži vien mums ziņo par šādiem pašdarbniekiem. Visvairāk sūdzību saņemam par pārāk tuvu robežām uzceltām ēkām un būvēm. Turklāt daudzi to pat izdara tā, ka bojā gan meliorācijas ietaises, gan pārkāpj īpašuma robežas.» Šādos gadījumos inspektori vispirms piedāvā legalizēt būvi, saskaņojot tās projektu, vai liek to nojaukt, ja pārkāpums ir ievērojams un nodarīts būtisks kaitējums kaimiņu īpašumam.
Kam uzticēt darbus?
Likumdošana paredz, ka īpašnieks pats var veikt darbus būvē līdz 250 kvadrātmetriem, ja ir Būvvaldē saskaņots un apstiprināts projekts, kā arī izņemta būvatļauja. Vienīgais izņēmums būs, ja, veicot rekonstrukciju, tiks aiztiktas ēkas nesošās konstrukcijas, – tad būvdarbi jāveic licencētai firmai. Inspektore īpaši uzsver, ka visos gadījumos, ja ir nepieciešams būvniecības projekts, tā izstrāde jāuztic firmai ar atbilstošu licenci vai projektētājam, kuram ir izsniegts kvalifikācijas sertifikāts.
Nobeigumā vēlamies atgādināt visiem, kas iecerējuši savā īpašumā kādus būvniecības darbus, vispirms konsultēties Būvvaldē, lai nerastos domstarpības nedz ar kaimiņiem, nedz vēlāk, mēģinot būvi nodot ekspluatācijā. Jau pusotru gadu pilsētā strādā ainavu arhitekts, kura darba augļus it īpaši jūt maģistrālajās ielās, kas top glītākas. Būvvaldē sola, ka pamazām tiks sakārtotas arī mazās ieliņas, lai jelgavnieku dzīves vide būtu daudz sakoptāka.
