Renāte, 9 gadi: – Mana omīte dzīvo Rīgā. Viņai patīk sēdēt parkā un vērot cilvēkus, bet dažreiz, kad omītei sāp kājas, viņa to dara pa istabas logu.
Renāte, 9 gadi:
– Mana omīte dzīvo Rīgā. Viņai patīk sēdēt parkā un vērot cilvēkus, bet dažreiz, kad omītei sāp kājas, viņa to dara pa istabas logu. Omītei ir kaķītis Žuks. Viņai ļoti patīk dzīvnieciņi. Ar omīti esam bijušas uz dažādiem teātriem un koncertiem. Vasarā parasti ejam uz Mežaparku vai zoodārzu. Omīte man iemācīja no lupatiņām taisīt lellītes. Viņai nepatīk, ja es klausos skaļu mūziku.
Sintija, 7 gadi:
– Vecmāmiņai un vectētiņam patīk vasarā strādāt mazdārziņā, bet ziemā kopt istabas puķes. Pagājušajā gadā vectētiņš man iemācīja braukt ar riteni. Mēs bieži kopā skatāmies dažādas filmas gan kinoteātrī, gan mājās. Nesen ar vecmāmiņu bijām kafejnīcā un ēdām kūciņas. Viņai nepatīk, kad es staigāju vaļējiem matiem.
Linda, 9 gadi:
– Vecmāmiņai patīk lasīt grāmatas. Viņa man iemācīja cept pīrāgus, saldās maizītes. Viņa man visu atļauj. Mūsu attiecības ir ļoti labas, man ir moderna vecmāmiņa.
Agnese, 10 gadi:
– Manai omai patīk lasīt avīzes un adīt. Viņa man nesen iemācīja tamborēt. Oma aizrāda, ka vakaros vēlu eju gulēt, dažreiz kaujos ar māsu. Viņa cep garšīgas tortes un pīrāgus. Mēs satiekam labi, tomēr iznāk arī sastrīdēties. Foršākais, ko kopā piedzīvojām – lasījām mežā sēnes, uznāca vakars, un sāka līt lietus.
Dārta, 15 gadi:
– Vecmāmiņas hobijs? Visticamāk jau, ka skatīties ziepju operas, ziņas, kaut ko lasīt. Vecmāmiņa man mācīja lasīt, lai gan panākumi nebija lieli. Viņa aizrāda, ja vēlu nāku mājās, runāju pretī. Var teikt, ka mūsu attiecības ir vidēji labas. Es negribētu, ka vecmāmiņa pie mums dzīvo pastāvīgi. Man pietiek ar tām reizēm, kad viņa atbrauc.
Kad biju maziņa, ar vectētiņu braucu makšķerēt. Man bija ļoti foršs vectētiņš…
Signe, 8 gadi:
– Manām vecmāmiņām patīk visur braukt, taisīt kaut ko garšīgu, lasīt un šūt. Viena vecmāmiņa jeb āma man mācīja dziedāt, otra atļāva šūt ar īstu šujmašīnu. Dažreiz āma līdz apnikumam saka: –Nesaki besis, tā latviski nerunā, nesaki ē,ē,ā, ja saka tūlīt, tad tā arī jādara!
Ģirts, 11 gadi:
– Abiem patīk strādāt dārzā, kaut ko rušināt utt. Viņi man iemācīja braukt ar riteni, makšķerēt. Vienreiz braucām pa upi ar laivu. Man ļoti patīk mana vecmāmiņa un vectētiņš, citiem bērniem viņi nav tik forši.
Marina, 15 gadi:
– Vecmāmiņai patīk adīt un gatavot ēst, vectētiņam – klausīties radio. Vecmāmiņa man iemācīja adīt šalli. Viņiem nepatīk, ka reti abus apciemoju. Mūsu attiecības ir labas. Dažreiz kopā pastaigājamies, braucām ceļojumā uz Baltkrieviju. Man patīk, ka man ir tieši tāda vecmāmiņa un tieši tāds vectētiņš.
Emīls, 7 gadi:
– Vecvecāki sadzīvo labi. Viņi mums ar brāli mācīja, ka vecus cilvēkus nedrīkst apsaukāt, bet viņiem jāpalīdz. Man patīk kopā ar vecmāmiņu iet uz veikaliem, jo viņa parasti kaut ko nopērk. Visbiežāk viņa aizrāda, ka es, aizbraucot pie viņas, ilgi dauzos laukā. Vectētiņš neļauj daudz skatīties multenes, jo, viņaprāt, tas bojā redzi.
Vectētiņa hobijs ir makšķerēt. Brīvdienās, es arī kādreiz braucu viņam līdzi. Vecmāmiņa daudz ada. Viņa man ir noadījusi cimdus un cepuri.
