Visā pasaulē nav neviena, kas būtu tieši tāds pats kā es. Ir cilvēki, kuri daļēji man līdzinās, taču neviens nav pilnīgi tāds pats, kā es.
Es esmu es
Visā pasaulē nav neviena, kas būtu tieši tāds pats kā es. Ir cilvēki, kuri daļēji man līdzinās, taču neviens nav pilnīgi tāds pats, kā es. Tādējādi neviens nevar apstrīdēt to, ka viss pieder man, kas nāk no manis.
Man pieder viss, kas ir mans, – mans ķermenis, arī viss, ko tas dara; mans prāts, arī visas domas un idejas; manas acis, arī visi tie tēli, ko tās redz; manas jūtas, lai kādas tās būtu, – dusmas, prieks, mīlestība, apbēdinājums, satraukums; mana mute un visi vārdi, kas nāk no tās, – pieklājīgi, maigi un asi, pareizi vai nepareizi; mana balss – skaļa un klusa; visa mana darbība, lai kāda tā būtu, citiem pieņemama, citiem nepieņemama.
Man pieder manas fantāzijas, mani sapņi, manas cerības, manas bailes.
Man pieder visas manas uzvaras un panākumi, visas manas neveiksmes un kļūdas.
Es pamazām iepazīstu sevi, tādā veidā juzdamās vēl tuvāka savam iekšējam «es». Es piederu pati sev un mīlu sevi tādu, kāda esmu. Es spēju panākt, lai viss mans «es» darbojas manās interesēs.
Lai kā es izskatos un izklausos, lai ko es saku un daru un lai ko es domāju un jūtu šajā brīdī, tas viss ir mans. Tas viss ir patiess un atbilst man tādai, kāda esmu šajā brīdī.
Kad vēlāk pārdomāšu to, kā esmu izskatījusies un kā izklausījusies, ko teikusi un ko darījusi, kā domājusi un jutusi, kaut kas no tā visa izrādīsies nederīgs. No nederīgā es atsakos un paturu to, kas ir derīgs.
Es spēju redzēt, dzirdēt, just, domāt, runāt un darīt. Es spēju izdzīvot, tuvoties citiem, radīt ko jaunu, saprast un ieviest savā iekšienē.
Man pieder mans «es», un tāpēc es spēju izveidot sevi tādu, kāda esmu sev vajadzīga.
Es esmu es, un es esmu pietiekami laba. Tikai es varu būt labāka par sevi pašu.
