Mani sagaidīja silta, jauka un apsnigusi mājiņa, kurai katrā logā mirdzēja astoņas svecītes.
Mani sagaidīja silta, jauka un apsnigusi mājiņa, kurai katrā logā mirdzēja astoņas svecītes. Tās namā radīja apbrīnojamu mājīgumu. Pie durvīm bija piekārts Adventes vainadziņš. Kad piegāju pie tām, mani sagaidīja enģelis. Viņš bija piesēdies vainagā un skatījās uz mani it kā gribētu teikt, ka ir piedevis man visu un laikam arī to, ka Dievs mīl mūs visus, visus!
Kad beidzot attapos un gāju iekšā, man likās, ka ieraudzīju pašu mājas gariņu. Sapratu, ka viņš mani ir gaidījis. Es esmu šīs mājas daļiņa, ikviens no mums ir kāda daļiņa no savas mājas dvēseles.
Man bija tik labi, ka to nevar izstāstīt. Ieraudzīju skaisto eglīti, kurā mirdzēja svecītes. Es aizdomājos par saviem dzīves brīnišķīgākajiem mirkļiem. Biju tik ļoti laimīgs par to, ka man ir tāds gods dzīvot šajā pasaulē.
Dāvanas, protams, bija ļoti jaukas, jo Ziemassvētku vecītis zināja mūsu vēlmes.
Kad gāju gulēt un aizvēru acis, jutos tik labi, ka aizmigu saldā miegā. Vēlu visiem tikpat labus vecākus kā savējos, jo man ir labākie vecāki pasaulē! Mani vecāki prot nest mājās labestību un mājīgumu.
Rihards Lepits, 4. pamatskolas 5.e klase