Cienījamie «Pagraba» veidotāji! Gribētu jums uzticēt kādu savu sasāpējušu problēmu.
Cienījamie «Pagraba» veidotāji!
Gribētu jums uzticēt kādu savu sasāpējušu problēmu. Tā atņem man prieku dzīvot un vēlēšanos kaut ko sasniegt šai nelietīgajā pasaulē. Kāda mana draudzene ieteica par to uzrakstīt avīzei, tādā ceļā varbūt iegūstot sev domubiedrus, vai nelaimes brāļus un māsas. Griežos pie jums ar lūgumu publicēt manu vēstuli, jo ilgāk klusēt un turēt to sevī es nespēju…
«13», kā zināms, ir zīmīgs skaitlis. Dažiem cilvēkiem tas nes laimi, citiem atkal pilnīgi pretējo. Un ja vēl «13» ir datums, tad vispār, šķiet, nav jēgas dzīvot. Kādēļ? Vai jūs vēlaties piemērus? Lūdzu! Sāksim ar vienkāršāko. Pludmale. Kas notiek, ja es 13. jūlijā esmu saņēmusies un dodos uz pludmali? Pareizi , līst lietus! Taču tas vēl nav nekas. Tieši todien visi apkārtnes suņi bija kā apsēti pēc manis. Mājup devos ar autobusu «Rīga – Bauska», kas patiesībā nemaz nebrauca tur, kur es dzīvoju, taču par laimi ar autobusu nenotika nekādas īpašas nelaimes – nenolūza stūre, nepārsprāga riepa. Kā man veicas!
Nākošais – 13. maijs. Pārcelšanas eksāmens ģeogrāfijā. Vai tiešām tādas lietas vajadzētu iekārtot 13. datumā? Kā jūs domājat, es izturēju šo samērā elementāro zināšanu pārbaudi? Pareizi (Vēl trīs pareizas atbildes, un jūs lidojat uz Londonu vai Parīzi pēc savas izvēles. Hahahā!) Es izkritu. Kāpēc? Vēl līdz šai dienai to neesmu sapratusi. Paldies Dievam, es pārliku šo eksāmenu 5. jūnijā.
Un tagad, daži spilgtākie agrāko gadu «sasniegumi». Reiz, kādā 3. vai 4. klasē, es aizmirsu paņemt skolas somu, dabūju briesmīgu rājienu no klases audzinātājas. (Drīz uz skolu es nākšot bez galvas, viņa toreiz teica). Citu gadu, nākot pa savu iemīļoto ziemas sezonas taciņu uz mājām, es ielūzu aizsalušā grāvī. Kauns, jo biju pārgājusi pāri Lielupei, un ielūzu kaut kādā necilā grāvelī. Kādu citu reizi es aizgulējos, kad bija jābrauc klases ekskursijā, un tas arī (protams) bija 13. maijā. Visi aizbrauca, es paliku mājās. Un tā vienmēr. Visas nelietības ar mani notiek tieši 13. Mēnesim nav nekādas nozīmes. Bet kad 13. datums iekrīt piektdienā…
Pats briesmīgākais ir tas, ka nu jau sāk notikt vēl ļaunāk – šogad 13. jūlijā es nopirku loterijas biļeti un vinnēju 10 latu! Vai tā nav ņirgāšanās?
Paldies, ka uzklausījāt.
Es – Aina Bubica no Dobeles rajona, kur pavadu savu vasaras brīvlaiku.
)))
Neilgi pēc vēstules saņemšanas uz redakciju piezvanīja arī pati Aina. Viņa jūtoties ļoti satraukta, jo atkal tuvojas 13. datums. Taču neskatoties uz to, viņa «Pagraba» lasītājiem piedāvā kādu pārgalvīgu lietu.
Tiek izsludināts vēstuļu rakstīšanas konkurss! Un tajā piedalīties tiek aicināti visi tie, kas sirdī jūtas kaut kā nebūt apkrāpti, kuriem jebkad pāri nodarīts, kuri dabūjuši ciest paši no savas vai no citu nepamatotas māņticības (bet varbūt tieši pretēji – pamatotas). Ja kaut reizi dzīvē jūs esat jutušies kā aplieti ar aukstu ūdeni, tad rakstiet un nekautrējieties uzticēt savu nelaimes stāstu mums. Kas zina, varbūt jūs par to vēl kādu balvu dabūsiet…. Bet, ja gadās kas labs un jauks, arī rakstiet.
Nepacietīgi gaidot – Iveta un Ivars (Jelgavā, Raiņa ielā 36)
