«Skaistus, saulainus, ziediem pārbagātus un priecīgus vārda svētkus vārdamāsām, Daiņiem un Dainidām! Lai nekad netrūkst veselības, mīlestības un labu vārdu!» vēl Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša.
«Skaistus, saulainus, ziediem pārbagātus un priecīgus vārda svētkus vārdamāsām, Daiņiem un Dainidām! Lai nekad netrūkst veselības, mīlestības un labu vārdu!» vēl Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša.
Ienākot gaviļnieces kabinetā, radās miera, klusuma un nosvērtības izjūta. Kairišas kundzes kolēģi atzina, ka viņa allaž izstaro siltu gaišumu, optimismu, sirsnību un uzticību. Par to pārliecinājušies arī studenti. Pamanīju, ka uz galda stāv no māla darināts bullītis: «To man uzdāvināja studenti, kuru bakalaura darbiem biju vadītāja. Tas man ir īpaši mīļš. Gluži vai talismans.»
Bērnībā mātes dotais vārds gaviļniecei nepavisam nav paticis: «Tad man tas likās gaužām vecmodīgs. Domāju, kāpēc citas meitenes var būt Vinetas un Daces, bet es – Daina! Mamma vēlējās, lai dziedu, tāpēc arī deva man tik tautisku un skanīgu vārdu. Paaugusies jutu, ka tas man piestāv. Es tiešām jaunībā daudz dziedāju. Turklāt mans vārds ir rets.»
Daina gurdeni nopūšas un teic: «Dzīve ir nemitīga steiga. Viss notiek tik strauji! Tieši tāpēc vārdadienas uzskatu par visai nozīmīgiem svētkiem – tas ir laiks, kad, nekur nesteidzoties, var padomāt par saviem tuviniekiem, būt kopā ar viņiem, aprunāties un justies labi.» Ja šodien vēlaties Dainu iepriecināt, dāviniet viņai ziedus: «Lai gan vīramāte allaž saka, ka ziedi novīst, man tik un tā puķes ir labākā dāvana!» Dainas studiju un darba mūžs jau kopš 1978. gada ir saistīts ar LLU: «Absolvēju Lauksaimniecības fakultāti. Strādāju mācību un pētījumu saimniecībā «Jelgava» par selekcijas darba zootehniķi. Atklāti sakot, šis gads iezīmējies ar spilgtiem notikumiem – jau mēnesi esmu fakultātes dekāne, kā arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas selekcijas darba speciāliste. Mans darbs ir arī mana sirdslieta. Reizēm domāju, cik labi būtu, ja diennakts sastāvētu no 36 stundām, tad 24 es varētu strādāt un atlikušās 12 veltīt ģimenei. Mana intensīvā darba dēļ cieš tuvinieki. Es ceru, ka viņi mani saprot.»
Brīvajā laikā Daina labprāt apmeklē teātri, koncertus, kā arī rušinās pa dārzu: «Man ir ļoti daudz skaistu ziedu – no pavasara līdz rudenim. Reizēm patīk vienkārši pasēdēt ģimenes lokā un paklausīties mūziku.»
Kairišas kundze stāsta, ka pavisam nesen sevī atklājusi kādu labu īpašību – spītību. «Būtībā esmu darbaholiķe, taču ļoti emocionāla. Cilvēkos mani kaitina skaudība, ļauna runāšana, un nekad neesmu spējusi piedot nelietību savstarpējās attiecībās,» teic Daina.
Gaviļniece atminas latviešu sakāmvārdu «Mūžu dzīvo, mūžu mācies!» «Ar mani tā arī ir. Līdz ar gadiem esmu nonākusi pie atziņas: ja jādara, tad jādara! Un es tiešām daru, man grūti atteikt cilvēkiem palīdzību. Galu galā mums jāmācās vienam otru vairāk mīlēt, cienīt un saprast!»
