Lielbritānijā, pēc nerakstītiem likumiem, cilvēks pilngadību sasniedz 27 gados.
Lielbritānijā, pēc nerakstītiem likumiem, cilvēks pilngadību sasniedz 27 gados. Līdz šim vecumam jaunam individuālistam nenāk par ļaunu iegūt izglītību un veikt ceļojumu (ieteicams – apkārt pasaulei vai uz jebkuru pēc iespējas eksotiskāku vietu). Aizraujoši būtu novērot, kā šie jaunie ceļotāji pēcāk satiekas kādā krodziņā jeb pabā un stāsta par saviem piedzīvojumiem. Barona Minhauzena leģendām katru dienu būtu daudz cienīgu turpinājumu. Piedzīvojumus var meklēt Amazones džungļos vai Indijas mūža mežos. Es tos atradu nieka 1000 kilometru uz austrumiem.
Tas notika varoņpilsētā Maskavā. Kā zināms, krievi mīl atpūsties ar plašu vērienu, un maskavieši – it īpaši.
Kādu dienu, kopā ar draugiem pastaigājoties gar slavenajiem Patriarha dīķiem, iepazinos ar diviem modes māksliniekiem dvīņubrāļiem Poluškiniem. Viņi ir pazīstami visā Maskavā ne tikai ar savām kolekcijām, bet arī ar dzīvesveidu un vājībām. Līdztekus lielajai mīlestībai uz alkoholu viņi vienādi mīl sievietes un vīriešus. Vēl – viņi guļ vienā gultā un bieži izkliedz viens uz otru «divstāvīgus» vārdus. Par spīti visam, viņus varēja saukt par inteliģentiem cilvēkiem. Daudz lasījušiem un izglītotiem. Pēc iepazīšanās viņi piedāvāja piedalīties svētkos, kur rādīs savu jauno kolekciju. Mani tas uzjautrināja, un es piekritu. Bet kādi būs šie svētki, nevarēju iedomāties pat visdrosmīgākās fantāzijās.
Oficiālā daļa risinājās Lužņiku olimpiskajā kompleksā un noslēdzās ar jau pieminēto modes skati. Turpinājumā bija brauciens pa Maskavas upi. Un, lūk, grūstoties un drūzmējoties ap trīssimt cilvēku lēnītēm sakāpa nelielā prāmī. (Maskavieši pie burzmas pieraduši, it īpaši pie metro.) Pārblīvētais prāmis lēnītēm sāka maršrutu līdz Kremlim un atpakaļ. Salonā skaļi spēlēja diskomūzika, sākās dejas, bārā visi gribētāji bez maksas varēja dabūt šņabi, alu, šampanieti un salami desu. Turklāt visai devīgi – ja prasīja glāzīti šņabja, deva pudeli, arī šampanieti izsniedza pudelēm. Alkohola daudzuma dēļ drīz vien uz prāmja klāja sākās īstas svētku bakhanālijas. Pie griestiem un sienām karājās piepūstās gumijas lelles seksam. Bija interesanti novērot, kā izskatīgi un inteliģenti ļaudis, iestiprinājušies šņabi, histēriski smejoties, bāza desu lellēm visās iespējamās vietās. Bet laikam ar to bija par maz, jo drīz vien uz klāja izplatījās marihuānas smārds. Vienlaikus ar šausmām un līksmību vēroju orģijas Maskavas stilā. Pie Kremļa prāmis griezās atpakaļ. Publika metās pie borta malām, lai paskatītos uz krievu sirdij tik tuvo skatu. Pēkšņi atskanēja kliedziens un drīzi pēc tam – buļkš! Cilvēks aiz borta! Neizturēdama spiedienu, pāri margām pārkrita meitene. Viņai palīgā metās piedzēries jauneklis. Tas neatviegloja glābēju darbu, jo nu no ūdens vajadzēja izvilkt divus… Lūk, tādi iznāca svētki krievu stilā – neko tamlīdzīgu neesmu redzējusi nevienā zemē.
