Ir dažādas darbības. Atgriezeniskas un neatgriezeniskas.
Ir dažādas darbības. Atgriezeniskas un neatgriezeniskas. Bet, padomā tikai, tieši šīs neatgriezeniskās rada paliekošas sekas vai arī nerada paliekošas sekas, kas arī ir tikpat slikti. Pašnāvība ir stulba, jo tā ir neatgriezeniska. Tu nevarēsi piecelties un teikt: «Es tikai gribēju, lai jūs mani ievērotu.» Jo tevis nebūs. Bet dzīve taču ir tik skaista. Es ierodos mājās. Mani sagaida tik daudz jaukuma. Visi šie nieki, kas palīdz man justies labi. Ieslēdzu mūziku un priecājos. Atveru logu un redzu daudz jaukumu, piemēram, zvaigznes. Draugi. Ne jau tie paziņas, kam patīk savdabīgi joki, kas liekas asprātīgi tikai viņiem pašiem, bet īsti draugi, ar kuriem var aiziet uz kino vai vienkārši sarunāties par to, cik slikti ir bojāt acis, skatoties televizoru.
Vai tiešām tas, kā tuvinieki cenšas kaut ko darīt tavā labā, nenozīmē tev neko? Varbūt tu to nemaz neievēro. Ar pašnāvību tu nevienam neko nepierādīsi, un no tā nevienam labāk nepaliks, ja nu vienīgi tārpiņi priecāsies par svaigas gaļas pievedumu. Ir jābūt pietiekami stipram, lai izdzīvotu sarežģītajā pasaulē. Lai gan tās sarežģītums ir atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Tādēļ – uztversim dzīvi pēc iespējas vienkāršāk un dzīvosim viegli! Kāpēc visu sarežģīt? Kamēr vien saule spīd vai sniegi snieg, paņemsim visu, ko vien dzīve mums sniedz, bet tā sniedz visai daudz, goda vārds, un iemācīties paņemt ir katra paša spēkos, un ticiet man, tas nemaz nav tik grūti! Pasauli izglābs skaistums un egoisms! Ja tu domā, ka tev iet grūti, tu vari priecāties kaut vai par to, ka kādam iet vēl grūtāk.
