Šodien ir Māras, Mārītes un Maritas.
Šodien ir Māras, Mārītes un Maritas. Tieši viņas katru gadu 25. martā saņem visvairāk laba vēlējumu, ziedu un apsveikumu.
Māra Bolšteina, ko tuvinieki un draugi uzrunā tikai par Mārīti, vārdadienu pavadīs ģimenes lokā. Viņa svētkus vēlētos nosvinēt kā kādreiz bērnībā – mežā, pie ugunskura, kur dzirdamas putnu balsis un koku šalkoņa. Taču noslogotās un garās darba dienas dēļ vakarā sanāks tikai neliela «saskriešanās» pie svētku galda.
Mārīte pastāstīja, ka piedzimstot viņai bija ļoti zilas acis, kuru dēļ vecāki bija nolēmuši viņai dot vārdu Vizbulīte, tomēr vēlāk māte un tēvs pārdomājuši, jo izaugušai šis vārds meitai varētu radīt kļūmīgas situācijas. Beigu beigās vecāki palikuši pie vārda Māra. Mārīte ar vecāku izvēli ir apmierināta: ne velti savam dēlam viņa devusi līdzīgu vārdu – Māris. Savu vārdu viņa nesaista ar latviešu dievieti Māru, kaut arī uzskata, ka vārdam piemīt zināms spēks un valdonība.
Mārīte un viņas ģimene jau ilgus gadus nodarbojas ar orientēšanās sportu. Orientējoties viņa ir pabijusi arī ārzemēs, taču par daudz svarīgāku uzskata orientēšanās sporta popularizēšanu Jelgavā, kas pamazām viņai arī izdodas. Ziemā, kad pa mežu nav tik viegli paskriet, Mārīte ir kaislīga slēpotāja. Viņa uzskata, ka tieši mežā var vispilnvērtīgāk atpūsties un izbaudīt dabas jaukumu. Tomēr viena no Mārītes interesantākajām nodarbēm ir ragu meklēšana jeb «ragošana». Šajā pavasarī viņai izdevās atrast savu simto ragu. Atrastie briežu, aļņu, stirnu un buku ragi mājās tiek izmantoti kā skapīšu rokturi, drēbju pakaramie, nažu rokturi, no tiem ir pagatavota arī interesanta lustra.
Vārdadienā viņai nereti ir dāvinātas dažādas lietiņas mārīšu (košo, raibo kukainīšu) izskatā, taču Mārītei pašai vislabāk patīk saņemt praktiskas lietas, ko var izmantot saimniecībā. Par praktisku viņa uzskata arī puķes stādu, ko vēlāk var kopt un audzēt piemājas dārzā. Mārītei dārzs no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim ir vienos ziedos.
