Otrdienas vakara (ne)mierīgie notikumi Vecrīgā, kā tagad izsakās premjerministrs Ivars Godmanis, paliks kā «sarkanā līnija», kurai pārkāpusi visa Latvijas sabiedrība. Visa bez izņēmuma. Gan mēs, mugurām kopā saspiedušies «pingvīni», gan bargie un norūpējušies valstsvīri no Brīvības bulvāra, gan mātišķie uzraugi no Jēkabielas augstā nama. Tagad izskatās, ka vienīgā valsts augstākā amatpersona, kura izdarījusi daudzmaz sakarīgus secinājumus, ir Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš nupat pateicis skaidri un gaiši – politiskās un reālās varas apdvestie, esiet tik labi un beidzot izdariet kaut ko reālu. Nemuļļājieties ap Satversmes grozījumiem, kas ir sen nobrieduši, kāda būs nākotnes vēlēšanu sistēma, pasakiet vienreiz cilvēcīgi, kāds ir jūsu izvirzītais mērķis, kā Latvija kārpīsies laukā no politiskās un ekonomiskās krīzes, kur un kā esat lēmuši tērēt aizdotos miljardus un kāpēc mūsu izvēlētie eksperti tā vietā, lai ar nodokļiem atdzīvinātu ekonomiku, piedāvājuši tos uzskrūvēt maksimālos augstumos. Un galvenais – neatgādiniet mammu, kura, negaidīti atklājusi, ka viņas līdz šim pantiņus skaitošais un tautasdziesmiņas dziedošais paipuisītis izaudzis par spurainu pusaudzi, pati paliek par histērisku fūriju. Līdz šim puisītis, ja arī sodīts, paglūnēja caur pieri un kaut ko neapmierināts noburkšķēja zem deguna, bet, bombongu un jaunu rotaļmantu dabūjis, atkal laimīgs dzīvojās savā saulainajā bērnības pasaulē. Šoreiz interneta «skābekļa» piegriešanas un ikvakara «bojevika» tālrādē aizliegšanas vietā pusaudzis vēlas dzirdēt jēdzīgu skaidrojumu un rīcību. Gudra mamma ieklausīsies jautājumos un, lai arī kaut kas palaists jau garām, neuzvedīsies kā patiesības sludinātāja augstākajā, tāpēc pēdējā instancē. Ja tā, tāda mamma mums nav vajadzīga.
