Lai arī tūrisma sezona vēl nav galā, par spīti globālās pandēmijas radītajiem samezglojumiem, jau tagad jaušams, ka pērn ieviest pabeigtais starptautiskais kultūras tūrisma maršruts “Baltu ceļš” Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā raisījis lielu interesi Latvijas un kaimiņzemju ceļotājos, vērtē Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR).
Kā informē ZPR pārstāvis Juris Kālis, gandrīz katrā no vairāk nekā 110 maršrutā iekļautajiem tūrisma objektiem, no kuriem aptuveni 30 meklējami Zemgalē un Sēlijā, palielinājies to apmeklētāju skaits, kuri vēlas iepazīt senās baltu zemes un to iedzīvotājus – kuršus, zemgaļus un sēļus. Par to liecinot gan maršruta ceļveža un kartes krājumu straujā izsīkšana, gan Latvijas un Lietuvas ceļotāju pieplūdums gadskārtējos Zemgaļu svētkos Tērvetē, plašais Bauskas pilī, kur tālā senatnē atradusies nocietināta baltu apmetne, notikušā festivāla “Vivat Curlandia” skanējums, krāšņā Sēlijas tūrisma gadatirgus un Ražas svētku norise amatniecības centrā “Rūme” Zasas pagastā un vēl citi ar dažādām aktivitātēm piesātināti notikumi kā sēļu, tā zemgaļu loka maršrutā.
Lai vēl vairāk palielinātu tūristu apmeklējumu pierobežas reģionos, ZPR kopā ar partneriem no Kurzemes Plānošanas reģiona, Rundāles un Kuldīgas pašvaldības, Šauļu pilsētas un Klaipēdas rajona, kā arī no Nacionālās reģionu attīstības aģentūras Lietuvā sācis īstenot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (Explore Balts). Jaunā projekta mērķis ir palielināt iedzīvotāju izpratni par baltu tautu materiālā un nemateriālā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, vairot maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamību un investēt papildu resursus inovatīvā un ilgtspējīgā tūrisma informācijas sistēmas attīstībā.
Lai mērķi sasniegtu, ar projekta atbalstu ieplānoti partneru pieredzes apmaiņas braucieni gan uz maršrutā iekļautajiem objektiem, gan pa vikingu maršrutu Zviedrijā, notiks arī “Baltu ceļa” digitalizācija, fotogrāfu ekspedīcijas, fotoizstādes, taps fotomateriālu krātuve. Savukārt tūrisma gidu mācībās iecerēts vairot zināšanas pakalpojumu dažādošanas un kvalitātes paaugstināšanas jautājumos, bet meistarklasēs pievērsties baltu tradīciju izpratnes un vēstures interpretācijas mūsdienīgošanai. Vairākas praktiskas rīcības būs vērstas uz trīs tūrisma infrastruktūras objektu sakārtošanu, tostarp Klaipēdas rajona Informācijas centra modernizēšanu un daudzfunkcionālas telpas iekārtošanu Baltu centrā Šauļos, bet Zemgalē, Mežotnes pilskalnā, rekonstruēs gājēju taku un veiks citus infrastruktūras uzlabojumus. Lai izceltu vietas identitāti un vairotu lokālpatriotismu vietējos iedzīvotājos, Sēlijā, Salas novadā, Sēlpils pagasta gleznainajā Zvejnieklīcī, kas ir iecienīta kultūras norišu un aktīvās atpūtas vieta, plānots izveidot oriģinālu vides objektu – gliemežnīcu, kas iepretī Sēlpils pilskalnam Daugavā simbolizēs seno sēļu saimniecisko rosību, dzīvesveidu un kultūras tradīcijas.
Ar projekta atbalstu iecerēts sagatavot jaunus tūrisma ceļvežus, piedalīties vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs (gadatirgos), sarīkot Baltu vienības dienas svinības Kuldīgā un Jonišķos, ar dažādiem digitāliem paņēmieniem popularizēt maršrutu medijos, sociālajos tīklos un partneru interneta vietnēs.
