Labrītiņ šo rītiņ, šo burvīgo rītiņ’ no Mārtiņ’ Rītiņ’.!
Labrītiņ šo rītiņ, šo burvīgo rītiņ’ no Mārtiņ’ Rītiņ’.!
Tik pierasti liekas ņie vārdi. Tie katru sestdienu izskan Latvijas televļzijas raidļjumā «Mielasts ar Mārtiņu», bet gandrļz katrā mājā joprojām tiek mļļi uzņemti. Raidļjuma galvenais varonis Mārtiņņ Rļtiņņ ir kafejnļcas un restorāna «Vincents» saimnieks. Viņa apbrļnojamā mļlestļba un nopietnā attieksme pret savu profesiju un dzļvi izpaužas arļ intervijā, ko Mārtiņņ neilgi pirms savas vārdadienas laipni piekrita sniegt «Zemgales Ziņām».
Cik ilgi jau dzīvojat Latvijā un vai neskumstat pēc Anglijas?
Uz dzīvi šeit pārcēlos 1992. gadā, bet jau agrāk braucu ciemos uz Latviju pie draugiem un radiem. Tā arī iedzīvojos un paliku šeit. Es neskumstu, bet priecājos, ka esmu šeit, jo Latvija ir manas tagadējās mājas. Londona ir pietiekami tuvu Rīgai, lai bieži uz turieni varētu aizbraukt.
Ko darāt Anglijā, kad tur ierodaties?
Vienmēr cenšos apmeklēt kādu jaunatvērtu restorānu. Londonā tādu ir daudz. Nē, nedomājiet, ka es uz turieni eju, lai špikotu. Eju tādēļ, lai mācītos ko jaunu, novērtētu. Londona visā pasaulē tiek uzskatīta par Eiropas kulinārijas centru, agrāk tā bija Parīze, bet tagad Londona.
Vai esat iepazinis arī Jelgavu?
Jā, uz Jelgavu es šad tad aizbraucu, man tur dzīvo radi. Dažreiz studentiem lasu lekcijas.
Kā patīk pilsēta?
Ļoti. Īpaši Akadēmija. Pasakaina pils! Turp braucu biežāk nekā uz Rundāli un patīk arī tā labāk par citām pilīm. Pils Lielupes krastā kas var būt labāks?
Vai jau bērnībā gribējāt mācīties par pavāru?
Nē. Diezgan ilgi man sapnis bija kļūt par žurnālistu. Man tas likās interesanti un galvenais žurnālisti visur tiek iekšā par brīvu.
Bet kļuvāt pavārs.
Tā iznāca. Mēs bijām četri brāļi un tam, kas pirmais nāca mājās no skolas, bija jāgatavo visiem pārējiem ēst, kad mamma un paps nebija mājās. Tā sanāca, ka gandrīz vienmēr pirmais mājās pārrados es.
Jau tad man patika gatavot karbonādes, dažādus gaļas ēdienus. Par pavāru izmācījos turpat Londonā, lai gan nekad cilvēks līdz galam neko neizmācās. Lielākā skola ir pati dzīve. Strādājot kopā ar citiem cilvēkiem, tu visu laiku mācies kaut ko klāt.
Vai esat kādreiz vecākiem jautājis, kāpēc viņi jums devuši Mārtiņa vārdu?
Tā īsti neesmu prasījis. Vecākajiem brāļiem arī latviešu vārdi: Juris, Jānis un Andrejs. Kad pasaulē nācu es, mamma esot teikusi izskatoties, ka šis būšot «bagātais Mārtiņš». Kāpēc bagātais īsti nezinu.
Kā jūs svinat savu vārdadienu?
Mārtiņi ir tūlīt pēc manas dzimšanas dienas, tad vēl tradicionālā Mārtiņdienas svinēšana: viss sanāk gandrīz reizē. Savu vārdadienu esmu svinējis visu mūžu, tikai tagad tā ir daudz mierīgāka, konservatīvāka. Mārtiņos es katrreiz strādāju, tāpēc ofiss vienmēr ir pilns ar ziediem. (Mārtiņš priecājās, ka viņa pirmie šā gada vārdadienas ziedi, kas greznos darba biroju, ir «Zemgales Ziņu» un tātad arī visu jelgavnieku dāvināti red.). Latvijā vispār vairāk pieņemts dāvināt ziedus, Anglijā, visticamāk, uzdāvinās kādu dzēriena pudeli.
Kāds ēdiens jums pašam vislabāk garšo?
Visgaršīgākā ir savos taukos cepta zoss, kas gatavota pēc franču lauku tradīcijām (arī latvieši to gatavo līdzīgi). Man patīk, ka tā turas 6 8 mēnešus un to var ēst pusgadu pa druskai. Bet vispār ēdieni atšķiras pa dienām un pēc garastāvokļa.
Vai arī «Vincenta» ēdienkartē ir no zoss gatavoti ēdieni?
Protams! Tikai zoss cepetis ir vienīgais ēdiens, ko negatavo šeit tūlīt pēc pasūtījuma, jo tas jau ir gatavs. Mums ir Cassoulet zoss un Mārtiņa zoss kāja cepta pašas taukos. Nākot Mārtiņdienai, šie ēdieni būs īpaši pieprasīti.
Kas, jūsuprāt, latviešos ir tāds, kas nepiemīt angļiem?
Latvieši ir ļoti ēdelīga tauta. Viņi var ēst ļoti daudz neveselīgu ēdienu. Pēdējos gados gan latvieši sāk vairāk attīstīties un sekot līdzi tam, ko un cik daudz viņi ēd. Viņi sāk ievērot pareizu ēšanu, ieturoties ar dažāda veida salātiem, augļiem, netrekniem ēdieniem. Pats cenšos apmeklēt dažādus restorānus un citas ēstuves, izbaudīt ēdienus un atpūsties.
Kādi cilvēki visbiežāk iegriežas jūsu restorānā?
Katru dienu tie ir savādāki, bet bieži uz šejieni nāk ārvalstu vēstnieki, politiķi, biznesa aprindu ļaudis. Mēs galveno vērību veltām ēdienu kvalitātei. Pilnīgi visi ēdieni tiek gatavoti tepat restorānā pēc klientu pasūtījuma. Tādēļ cilvēki ir apmierināti un nāk atkal.
Kādas savas rakstura īpašības vērtējat visaugstāk?
Humoru, atbildības izjūtu, pacietību un mīlestību uz savu darbu.
Vai esat apmierināts ar savu līdzšinējo dzīvi?
Jā, ļoti apmierināts.
Vai ir vēl, kas tāds, ko savā dzīve gribētu sasniegt?
Kad dzīvoju Anglijā un man kāds stāstīja par Latviju, vienmēr tika pieminēts, ka tā atrodas Baltijas jūras krastā. Es ļoti gribētu sev māju jūras krastā. Bet, kad būšu pensijā, audzēšu zosis, kazas un zaļumus.
Gluži nemanot bija aizsteidzies intervijai atvēlētais laiks. Mārtiņš ir ļoti aizņemts un steidzīgs cilvēks…
Ja jums gadās ieiet viņa restorānā «Vincents», droši varat nobaudīt turpat gatavoto cepta strausa fileju viršu medus mērcē (cena Ls 12,75), sautētu trusi savā būrītī (Ls 10), grillētu jūras mēli ar citrona pētersīļu sviestu (Ls 20), uzkodas melnos stores ikrus ar brioša maizīti (Ls 20) un todien vislētāko ēdienu tomātu un Jamaikas saldo kartupeļu zupu (Ls 2,50). To visu Mārtiņš Rītiņš gatavojis ar pārliecību ka nekas nevar būt labāks par šo!
