Pirms divām nedēļām Saeimas deputāti neapstiprināja Induļa Emša valdības iesniegto valsts budžeta projektu.
Pirms divām nedēļām Saeimas deputāti neapstiprināja Induļa Emša valdības iesniegto valsts budžeta projektu. Tas nozīmē, ka izteikta neuzticība arī premjerministram un viņa veidotajai valdībai. Pagājušajā piektdienā iknedēļas Latvijas Radio programmā “Krustpunkti” žurnālisti intervēja vēl pagaidām savus pienākumus pildošo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem ministra atbildes uz komentētāja Edgara Saukas jautājumiem par to, vai lauksaimnieki saņems valsts atbalstu sējumu apdrošināšanai un kas sagaida cukurbiešu audzētājus.
Vai valdības krišana ir ietekmējusi jūsu darbu?
Nenoliedzami. Līdzās ikdienas pienākumiem klāt nākušas sarunas par nākamās valdības sastādīšanu.
Cik lielā mērā lauksaimniecību var ietekmēt valdības krīze?
Budžets vienmēr bijis visu valdību stabilitātes pārbaudes mērs. Esam rēķinājuši, kādi maksājumi vajadzīgi lauksaimniekiem, ja budžets tiks apstiprināts ar nokavēšanos. Nu varu apgalvot, ka budžeta novēlota pieņemšana nekādā gadījumā neietekmēs paredzētos subsīdiju maksājumus zemniekiem. Janvārī viņiem tiks izmaksāta divpadsmitā daļa, kas pilnībā segs plānoto palīdzību. Maksājumus varētu ietekmēt tikai budžeta kardināla grozīšana. Es gan tādu variantu nepieļauju, jo valsts maksājumi lauksaimniekiem ir noteikti Latvijas iestāšanās ES līgumā. Tos ietekmēt mūsu politiķiem ir minimālas iespējas.
Tika ziņots, ka 16. oktobrī sāksies tiešo ES maksājumu izsniegšana zemniekiem. Tad bija atsaukums, jo pieteikumos atklājušās kļūdas. Kad zemnieki sāks saņemt solīto ES naudu?
Pirmie pieci tūkstoši maksājumu pretendentu – jau šīs nedēļas beigās vai nākamās pirmajās dienās. Protams, naudu saņems tikai tie zemnieki, kuru pieteikumos nav atklātas kļūdas. Daži uz šiem maksājumiem gaidīs visai ilgi, jo, cik man zināms, vairāki pieteicēji sākuši savstarpējus tiesu darbus. Bet kopējo naudas plūsmu tas netraucēs. Aicinu visus, kas saņēmuši Lauku atbalsta dienesta piezīmes par neprecizitātēm pieteikumos, izlabot tās pēc iespējas ātrāk, jo no tā atkarīgs viss maksājumu grafiks.
Zemnieki ir gatavi piedalīties speciāla fonda izveidē sējumu apdrošināšanai. Vai nākamā gada budžetā paredzēts valsts atbalsts viņu centieniem?
Līdz šim daudzi zemnieki vēl nebija gatavi iesaistīties sējumu apdrošināšanā, bet tagad viņu interese par to ievērojami augusi. Īpaši pēc tam, kad viņi sākuši saņemt ES maksājumus. Zemkopības ministrijai par to bijušas ļoti auglīgas sarunas ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Apdrošināšanas atbalsta fonds varētu būt vidutājs starp palīdzības saņēmējiem zemniekiem, kas būtu tā biedri, un apdrošināšanas kompānijām. Tā precīzāk būtu iespējams apkopot informāciju par nepieciešamajām izmaksām, kā arī piesaistīt daudz lielāku klientu skaitu, kas savukārt būtu interesanti apdrošinātājiem. Rezultātā tas būs izdevīgi tieši zemniekiem. Interesanti, ka Latvijā tie ārvalstu lauksaimnieki, kas ražo produkciju, savus sējumus ir apdrošinājuši ārvalstu kompānijās. Pašlaik vēl ministrija strādā kā vidutājs starp zemniekiem un apdrošināšanas kompānijām, ieskaitot ārvalstu, kurām jau ir pieredze apdrošināšanā. Pašlaik zemniekiem paredzēto subsīdiju sadaļā valsts budžetā apdrošināšanas fonda izveidei paredzēts nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem latu. Pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā nauda būs pieejama fonda dibināšanai. Ja apdrošināšanai būs zemnieku atsaucība, ministrija darīs visu, lai no budžeta saņemtu papildu līdzekļus. Līdzīgi kā Lietuva, esam jau sagatavojuši visus nepieciešamos dokumentus, lai no ES kompensācijas saņemtu tie augļkopji, kuru dārzi cieta no pavasara salnām. Tagad redzam, ka ābolu raža ir gandrīz uz pusi mazāka nekā iepriekšējos gados.
Tiešo maksājumu saņemšanai dokumentu sagatavošana ir visai komplicēta. Vai paredzēts valsts atbalsts konsultāciju dienesta paplašināšanai?
No Eiropas viedokļa, tas ir viens no atļautajiem veidiem, kā katrai dalībvalstij atbalstīt savus zemniekus. Diemžēl pagājušajā gadā neizdevās vienoties par konsultantu dienesta modeli. Nebija arī pietiekamu finanšu resursu. Pašlaik nacionālo subsīdiju programmā tam paredzēts pusmiljons latu.
Prezidents Kārlis Ulmanis savulaik aicināja iedzīvotājus atbalstīt cukurfabrikas un tējas glāzē bērt trīs karotītes cukura – vienu par katru strādājošo uzņēmumu. Varbūt tagad par izdzīvojušajām divām – Jelgavas un Liepājas – cukurfabrikām bērt dubultu devu? Zināms taču, ka ES cukura ražošanu sagaida lielas pārmaiņas. Ko jūs ieteiktu tiem, kas audzē cukurbietes?
Bērt par katru fabriku vienu, bet ēdamkaroti! Patiesībā viss, kas saistīts ar šo nozari, ir ļoti rūgts. Notiek aktīvas Latvijas konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm. Pašlaik iniciatīvu uzņēmusies Itālijas Lauksaimniecības ministrija, kas sagatavojusi ieinteresēto dalībvalstu aicinājumu Eiropas Komisijai. Tajā akcentēti galvenie punkti, kurus mēs vēlētos ietvert tā saucamajā cukura reformā. Par to man jau šonedēļ paredzēta tikšanās ar Ungārijas lauksaimniecības ministru.
Viens no punktiem paredz, ka reforma būtu sākama ne ātrāk kā pēc 2006. gada ražas novākšanas. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā nevaram paredzēt tādus līdzekļus, kas izmainīs cukura ražošanas shēmu. Latvija uzskata, ka jāņem vērā vēsturiskie cukura kvotu veidošanās mehānismi katrā dalībvalstī. Mēs pēdējos piecos gados ļoti strikti ievērojām visas ražošanas kvotas. Pat tad, kad vēl nebijām ES. Uzskatu, ka vispirms jāsamazina cukura ražošanas papildu kvotas tām valstīm, kas to eksportē. Ja Eiropas cukura ražošanas shēma nav spējīga konkurēt pasaules tirgū, tad, pirmkārt, cukura ražošana jāsamazina valstīm, kuru dēļ tas noticis. Nedrīkstam pieļaut, ka katras atsevišķas valsts cukura ražošanas kvotas tiek apvienotas un tad proporcionāli sadalītas. Tad, piemēram, Latvija drīkstētu saražot cukuru, kura daudzums būtu mazāks par vienas cukurfabrikas jaudu. Cukurbiešu audzētājiem varu pateikt tikai to, ka šis jautājums atrisināsies tuvākā gada laikā. Nevar izslēgt iespēju, ka šī nozare Latvijā beigs pastāvēt.
Vai valdība domā, kā palīdzēt zemniekiem pārorientēties uz citas produkcijas ražošanu?
Cukura ražošanā ieguldīti ļoti lieli līdzekļi. Cukurbiešu audzēšana Latvijā ir gandrīz modernākā ES. Vairumā gadījumu zemnieki, ņemot bankās kredītus, uzņēmušies arī lielas finanšu saistības. Ja cukurrūpniecība tiks apstādināta, tad visas ES mērogā būs jādomā, kā kompensēt iespējamos zaudējumus zemniekiem. Tā nav kredīta ņēmēju vaina, ka spēles gaitā tiek mainīti nosacījumi. Jau tagad, izstrādājot Latvijas pozīciju cukura nozares nākotnei ES, mūsu zemniekiem esam paredzējuši nopietnu kompensāciju summu.
