Galvenie svētki novembrī ir Mārtiņi (Mārcis, Marčs, Mārtiņdiena, dažviet arī Buduļi vai Budēļi).
Galvenie svētki novembrī ir Mārtiņi (Mārcis, Marčs, Mārtiņdiena, dažviet arī Buduļi vai Budēļi). Tie tiek uzskatīti par rudens izskaņu – laiku, kad tiek atvērti vārti ziemai.
Mārtiņa vārds nav necik sens – tas nāk no Katoļu Baznīcas, kas Mārtiņa dienu saista ar Tūras (Francija) bīskapa (336.-401.) vārdu. Šis bīskaps ir senākā klostera dibinātājs Gallijā, kā arī kristietības izplatītājs un nostiprinātājs šajā novadā, pēc nāves iecelts svēto kārtā. Luterticīgajiem Mārtiņi daļēji asociējas ar šīs ticības dibinātāja Mārtiņa Lutera vārdu, kaut gan sākotnēji Mārtiņdienai ar šo mācītāju nebija un arī nevarēja būt nekāda sakara, jo, kad Luters piedzima, Mārtiņi jau bija priekšā.
Mārtiņi ir laiks, līdz kuram zemniekiem, kas nākamajā gadā vēlas strādāt auglīgu zemi, ir jāpabeidz visi rudens darbi – ražas novākšana, kulšana, zemes aršana, lopu ganīšana – īsi sakot, Mārtiņos zemniekam ir jābūt gatavam sagaidīt ziemu.
Parasti ap Mārtiņiem, gatavojot gaļas krājumus ziemai, jaunā mēnesī lielā skaitā kāva cūkas un citus lopus, ko nebija paredzēts izmitināt līdz pavasarim. Kaujot cūkas, pēc liesas varēja noteikt, kāda ziema gaidāma. Piemēram, ja liesa ir gara un bieza, būs ilga ziema ar biezu sniega kārtu.
Ar Mārtiņiem sākas jautrā iešana budēļos, kad ļaudis var noteikt, vai saimnieki ir skopi vai dāsni – rituāls prasa, lai budēļi tiktu krietni pacienāti. Dažādos novados un sētās budēļus mēdz saukt dažādi: par čigāniem, skrandām, Mārtiņvečiem, kūjniekiem, maskaratiem, buduļiem, arī par Mārtiņbērniem. Šo gājienu sākotnējais saturs bija ar maģisku nozīmi – cilvēks centās pielabināties būtnēm, no kurām pats baidījās. Parasti, ejot budēļos, izmantoja maskas: lāča dīdītājs ar lāci, buks, zirgs, dzērve, velns, nāve, paunu žīds, ubags un tā tālāk. Šādi masku gājieni slēpa sevī arī tautas dramatiskās mākslas iedīgļus.
Kā jau daudziem svētkiem, arī Mārtiņdienai, ir savi buramie vārdi un ticējumi. Mārtiņos laiks jāīsinot, minot mīklas – tad nākamajā gadā labi un raženi augot lini. Pēc dabas parādībām Mārtiņdienā zinoši cilvēki var noteikt un paredzēt gaidāmo laiku.
Ja Mārtiņi auksti – Ziemassvētki silti.
Ja Mārtiņos zosis brien pa dubļiem, Lieldienās tās slidināsies pa ledu.
Ja Mārtiņi skaidri, ziema – barga.
Ja Mārtiņos snieg, ziema būs gara.
Ja Mārtiņos migla, ziema būs silta.
Ja Mārtiņu dienā kokos ir sarma, būs bagātīga ābolu raža.
Ja Mārtiņos kokiem vēl lapas, Vasarsvētkos lapu vēl nebūs.
Mums aktuālākas varētu būt izdarības, kas saistītas ar prusakiem. Seni ticējumi vēsta, ka prusaki iznīkstot, ja tiem atsaka vietu ar šādiem vārdiem: «Sarkanie kundziņi, uz priekšu, šeit vietas jums vairs nav.» Taču, ja vairāk esat norūpējušies peļu dēļ, Mārtiņdienā vajag taisīt lielu troksni ar vecām pannām. Par šo svētku simbolu gadsimtu gaitā ir kļuvis gailis. Neaizmirstiet to, un jums būs jauki svētki.
