Uzņēmums «Madara» un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca, lai pilnīgāk noslogotu jaudas, šogad cenšas izveidot sadarbību ar Zviedrijas mašīnbūves uzņēmumiem.
Uzņēmums «Madara» un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca, lai pilnīgāk noslogotu jaudas, šogad cenšas izveidot sadarbību ar Zviedrijas mašīnbūves uzņēmumiem. Nupat ražotņu direktors Pēteris Bila apmeklēja Skandināvijas valsti, kur tikās ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem.
Pirmās tikšanās ar Zviedrijas autobūves asociācijas pārstāvjiem notikušas pagājušajā gadā. «Mūsu uzņēmumu jaudas vēl nav pilnībā noslogotas. Turklāt katru gadu mēs paplašinām savas telpas un uzlabojam iekārtas, tā palielinot jaudas. Tāpēc nepieciešams kāpināt arī pasūtījumu apjomu,» savu ieceri pamato Jelgavas metālapstrādes uzņēmumu direktors Pēteris Bila. Sadarbības meklējumi ir svarīgi arī tāpēc, ka kopš pagājušā gada nogales vērojama tendence samazināties mašīnbūves uzņēmumu pasūtījumiem no Vācijas. Vienīgi eirokonteineru pasūtījumu apjomi no Vācijas turpina augt.
Šogad no Zviedrijas uzņēmuma «Rapid», kas apkalpo autobūves uzņēmumus «Volvo» un «Scania», saņemts pirmais izmēģinājuma pasūtījums «Scania» autobūvētājiem. Pašreizējo posmu P.Bila raksturo kā taustīšanās periodu. Un citādi nevar būt – uzreiz pie lieliem pasūtījumu apjomiem nav iespējams tikt.
Jelgavas uzņēmumu interesē ne vien Zviedrijas uzņēmumu pasūtījumi, bet arī iespēja kļūt par Zviedrijas ražotāju sadarbības partneriem. «Pasūtījumi ir labi, tomēr tas nav labākais sadarbības variants. Tas ir vienreizējs darījums, kas šodien ir, bet rīt var nebūt. Ar partneriem ir cita lieta – sadarbība ir sakārtotāka, pasūtījumi prognozējami,» ieceri pamato P.Bila, norādot, ka sadarbībai jābūt adekvātai, ņemot vērā šejienes ražotņu specializāciju, nodrošinājumu ar iekārtām. Jelgavas uzņēmumiem vajadzīgs nopietns partneris, kas gatavs investēt līdzekļus attīstībā, lai pēc modernizācijas ražotne atbilstu Eiropas prasībām. «Situācija ir mainījusies, un esam palikuši daudz prasīgāki nekā agrāk,» piebilst direktors.
Jelgavas metālapstrādes uzņēmumu izstrādātā investīciju programma liecina, ka to sakārtošanai nepieciešami vismaz 20 miljoni ASV dolāru. Pēdējos gados cehu uzlabošanā jau ieguldīti vairāki miljoni, un šogad darbs turpinās – lielākos līdzekļus paredzēts atvēlēt kādreizējās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas sakārtošanā. Ir sākts viena korpusa remonts, kur jumta nomaiņai vien vajag 150 tūkstošus latu. Apmēram 12 tūkstoši latu būs vajadzīgi logu nomaiņai. Šajā ražotnē paredzēts izbūvēt gāzes pievadu un izveidot autonomu katlumāju. Neskaitot darba samaksu, šim projektam nepieciešami vairāk nekā 80 tūkstoši latu. Šogad paredzēts uzlabot vēl vienu trīsstāvu korpusu un atsevišķā ēkā izveidot ģērbtuves strādniekiem.
Ražotnes noslogošanai Rūpniecības ielā tiek risinātas sarunas ar Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Stram» par turienes ražotnes pārcelšanu uz Jelgavu. P.Bila stāsta, ka uzņēmums ir liels un mēnesī saražo ap 150 tūkstošus gultu un citas mēbeles no metāla. Ņemot vērā augsto produkcijas pašizmaksu Zviedrijā, mūsu pilsētā ražošana varētu būt izdevīgāka. «Uzņēmuma pārstāvji vairākkārt apmeklējuši uzņēmumu, arī pats, esot Zviedrijā, tur viesojos. Runājām par to, kā ērtāk ražotni un tās iekārtas pārvietot uz Jelgavu. Bet pagaidām tā ir tikai iecere, un visādi vēl var gadīties. Mums nepieciešams mēbeļu uzņēmuma vajadzībām nodrošināt atbilstoši iekārtotas telpas.»
Turpinās cehu modernizēšana arī Kr.Barona ielā, kur Rīgas uzņēmums «ČPU» uzstāda datorvadības darbagaldus. Izstrādāts vērienīgs foajē telpu rekonstrukcijas projekts, ko paredzēts pārveidot līdz nepazīšanai, nomainot griestu, sienu un grīdas segumu, izbūvējot kolonnas ar gaismekļiem, ierīkojot liftu. Bet tas tiks realizēts pamazām. Uzsākta arī Kr.Barona ielas ražotnes teritorijas labiekārtošana, ieskaitot daļā platības paredzēto asfalta seguma nomaiņu pret bruģi. Ražotnes sakārtošanu paredzēts pabeigt piecu gadu laikā.
Apjomīgo investīciju dēļ (pērn uzņēmumā ieguldīts viens miljons latu) metālapstrādes uzņēmumi pagājušo gadu noslēguši ar nelielu – 15 tūkstošu latu – peļņu.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca iesaistījusies arī pilsētas pašvaldības projekta «Zemgales reģionālā uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības centra izveide» izstrādē. Uz rūpnīcas bāzes projekta ietvaros paredzēts arī izveidot mūsdienīgu metālapstrādes speciālistu mācību centru. Aprēķini liecina, ka tā telpu iekārtošanai, iekārtu iegādei un uzstādīšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. Projektu pašlaik izskata PHARE 2000 mērķreģionu programmas projektu konkursā.
