Valsts Autoceļu direkcija savā izdevumā «Autoceļi» norāda, ka galvenais līdzekļu avots ceļu uzturēšanai ir naftas produktu akcīzes nodokļa daļa, kas ieplūst Autoceļu fondā. Fonds saņem 50 procentus no iekasētā nodokļa.
Valsts Autoceļu direkcija savā izdevumā «Autoceļi» norāda, ka galvenais līdzekļu avots ceļu uzturēšanai ir naftas produktu akcīzes nodokļa daļa, kas ieplūst Autoceļu fondā. Fonds saņem 50 procentus no iekasētā nodokļa.
Lai arī ar katru gadu palielinās transportlīdzekļu skaits un līdz ar to vajadzētu kļūt lielākam arī degvielas patēriņa un iekasētajam akcīzes nodoklim, jau trešo gadu pēc kārtas šā nodokļa iekasēšanas apmērs turpina samazināties. 2001. gada desmit mēnešos Autoceļu fonda ieņēmumi no akcīzes nodokļa bija par 6,9 miljoniem latu mazāki, nekā Finansu ministrija bija prognozējusi. Vienlaikus remontdarbu deficīts jau izaudzis līdz 325 miljoniem latu un ir līdzvērtīgs desmit gadu finansējumam.
Otrs lielākais līdzekļu avots autoceļu darbu finansēšanai ir ikgadējā transportlīdzekļu nodeva, kas simtprocentīgi tiek ieskaitīta Autoceļu fondā. Šie ieņēmumi gan pagājušajā gadā bija pat nedaudz labāki, nekā tika prognozēts, un kopumā no ikgadējās transportlīdzekļu nodevas pērn Autoceļu fondā ienāca 8,5 miljonu apmērā.
Citi nozīmīgi finansēšanas avoti ir Eiropas Savienības dalība autoceļu projektu finansēšanā, kā arī līdzekļi no tā sauktajiem kandidātvalstu pirmsiestāšanās fondiem – PHARE un ISPA.
Pilsētās ielu uzturēšanai līdzekļi ienāk arī no pašvaldības, tomēr ar šo naudu nepietiek, lai brūkošos ceļus salabotu. Aprēķināts ka izbūvējot ielu viens tās kvadrātmetrs izmaksā 13 latus plus pievienotās vērtības nodoklis, savukārt ielu rekonstruējot viens kvadrātmetrs izmaksā deviņus, desmit latus.
Valsts Autoceļu direkcija nolēmusi uzsākt vairākus nozīmīgus pasākumus, kas palielinātu Autoceļu fondā ieskaitāmo līdzekļu apjomu. Tomēr arī tie nespēs strauji izlabot nelabvēlīgo situāciju, kas veidojusies desmit gadu garumā. Tādēļ pagaidām šoferiem atliek braukt prātīgi un būt pacietīgiem.
