Tādi uz 1. jūliju ir vecuma pensijas saņemšanas gadi vecākiem, kas ģimenē izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus līdz astoņu gadu vecumam, kā arī tiem vecākiem, kas uzaudzinājuši kaut vienu bērnu invalīdu.
Tādi uz 1. jūliju ir vecuma pensijas saņemšanas gadi vecākiem, kas ģimenē izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus līdz astoņu gadu vecumam, kā arī tiem vecākiem, kas uzaudzinājuši kaut vienu bērnu invalīdu. Vienīgi jāpiebilst, ka mātēm tiek prasīts arī divdesmit gadu darba stāžs un pusotru gadu ilgais bērna kopšanas atvaļinājums sakarā ar tā piedzimšanu vai adopciju (ko parasti saņem mātes) arī tiek ieskaitīts darba stāžā, un pensiju viņām aprēķina, piemērojot koeficentu 1,1. No tēviem šajā gadījumā tiek prasīts trīsdesmit gadu darba stāžs.
Mātēm, kas izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, zināmi atvieglojumi bija jau padomju laikā. Tos 1990. gadā pārņēma arī Latvijas Republikas likumdošana. Taču tēviem šī norma ir spēkā tikai no šā gada janvāra. Tiesības saņemt pensiju agrāk tēviem ir jāpierāda ar dokumentiem – bērnu dzimšanas apliecībām. Netiek prasīts, vai viņi dzīvo ar ģimeni kopā vai atsevišķi. Neviens arī neprasa, vai mātēm šāds pensiju atvieglojums jau ir piemērots vai ne. Praksē gan gadās paradoksi. Man no pagastiem ir zvanīts, ka «ātro» vecuma pensiju nāk prasīt tie bieži vien nodzērušies «papuči», kuri gan ir bioloģiskie daudzbērnu tēvi, taču viņu bērni ir adoptēti vai vēl bēdīgāk – nokļuvuši bērnu namos. Šajā gadījumā, protams, nekādi Pensiju likuma grozījumi viņiem nepalīdzēs. Taču tiem, kas ar savām rūpēm par ģimeni šos atvieglojumus ir nopelnījuši, noteikti vajag tos izmantot.
