Vairākus gadsimtus ilga strīdi, vai Jelgavas ģerbonī jāzīmē briedis vai alnis.
Pirms gada Latvijā tika sākta ziedojumu kampaņa Rīgas Brāļu kapu memoriālā piemiņas ansambļa atjaunošanai. Viens no pirmajiem darbiem, kas aizvadītā gada laikā paveikts par saziedotajiem līdzekļiem, ir 29 Zemgales un Kurzemes pilsētu, tostarp arī Jelgavas, ģerboņu atjaunošana uz memoriāla noslēdzošās sienas. Naudu vāca autoritātesRīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna stāsta, ka ziedojumu vākšanā tika atkārtots trīsdesmitajos gados ietais ceļš. Proti, tolaik kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis rakstījis pašvaldībām, ka katrai ar 530 latiem vajadzētu atbalstīt sava ģerboņa izgatavošanu, lai tos novietotu uz memoriāla noslēdzošās sienas. «Restaurēt ir dārgāk, nekā izgatavot no jauna. Mēs fondā nospriedām, ka tādēļ pašvaldībām jālūdz vairāk, un tās bija atsaucīgas,» stāsta M.Stirna. Piemēram, Talsi kā novada centrs maksāja par trim ģerboņiem – savējo, Sabiles un Valdemārpils. Trīs ģerboņu atjaunošanu apmaksāja arī Jūrmala, kuras teritorijā ir Sloka un Ķemeri, kuru ģerboņi memoriālā atrodas tādēļ, ka netālu no tām ir latviešu strēlnieku kauju vietas. Jelgavas pašvaldība ar tūkstoš latu pārskaitījumu pērn septembrī bijusi pirmā, kas pacentusies sekmēt, lai pilsētas simbols – aļņa galva ar Latvijas ģerboņa vairogu uz kakla –, kas ģerboņu rindā atrodas pirmais no kreisās, tiktu pienācīgi atjaunots. Jelgavas ģerbonis varēja nokristRīgas pašvaldības Pieminekļu aģentūras galvenais restaurators Ivo Graudums stāsta, ka līdz šim Brāļu kapiem pietrūcis regulāras apkopes – šuvju un apauguma tīrīšanas. «Tas ir sīks darbiņš, ko nevienam negribas atbalstīt. Taču šūnakmenim, kas ļoti labi filtrē ūdeni, apkopes regularitāte ir svarīgāka nekā, piemēram, granītam,» paskaidro I.Graudums. Restaurators stāsta, ka Jelgavas ģerbonis bija viens no laika zoba vairāk sagrauztajiem. Saistviela, kas tā plāksni tur pie mūra, bijusi izskalota. Ģerbonis kustējies. Tādēļ to nācies noņemt un tad – atjaunotu un pie atjaunotas mūra pamatnes – pielikt no jauna. Dzīvnieks agrāk rādījis mēliAp divsimt Latvijas pilsētu un ciemu oficiāli apstiprinātie ģerboņi veidojušies dažādos laikos. Par Jelgavas simbolu vēsta rakstiskas liecības no 1574. gada (gadu pēc tam, kad Jelgava ieguva pilsētas tiesības). Taču, piemēram, Elejas, Vircavas, Līvbērzes, Sesavas un Cenu pagastu ģerboņi tapuši pēc valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados. Kāpēc Jelgavas ģerbonī ir Eiropas heraldikai retais alnis? Vēsturnieks Rundāles pils direktors Imants Lancmanis skaidro, ka 16. gadsimtā aļņa galva ģerbonī nokļuva no Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa. Tajā Kurzeme tika attēlota kā lauva (no šā ģerboņa 1625. gadā Liepājas ģerbonī «ienāca» lauva), bet Zemgale – kā alnis. Kāpēc alnis simbolizēja Zemgali? I.Lancmanis domā – tas varētu būt saistīts ar to, ka šajā reģionā bija daudz aļņu, kas mīt mitros skuju koku mežos un sūnu purvu tuvumā. Mūsdienās alnis ir Latvijā lielākais dzīvnieks, kura dabiskais ienaidnieks ir vienīgi vilku bars. Vēstures gaitā Jelgavas simbols, pēc I.Lancmaņa domām, visticamāk, mākslinieku brīvas radošas interpretācijas dēļ bieži jaukts ar citu pārnadzi – briedi, kas tomēr ir pavisam cits dzīvnieks ar daudz tievākiem ragiem. Turklāt briedis ģerbonī zīmēts ar izbāztu mēli, kas, pēc I.Lancmaņa atziņas, nav nekas neparasts. Ar puslokā izliektām izbāztām mēlēm ģerboņos zīmētas arī lauvas un ērgļi. Tās, pēc mākslas zinātnieka domām, zīmējumu dramatizē, padara iespaidīgāku. Vairodziņš atspoguļo varu1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Jelgavas ģerboni mainīja, acīmredzot vēlēdamies uzsvērt Kurzemes hercogistes vasaļatkarību no Polijas. Tādā veidā alnim uz krūtīm parādījās mazs vairodziņš no karaļa paša ģerboņa – vilka žoklis ar trim zobiem. Vairodziņā bija arī Ketleru dzimtu simbolizējošais katla kāsis, ar kuru regulē katla augstumu virs uguns. I.Lancmanis paskaidro, ka katla kāsis bija savdabīgs «runājošā» ģerboņa elements. Ketlera uzvārds vecvācu valodā saistās ar katla piekaramā āķa ķēdi. Ketleru dinastijai beidzoties, uz ģerboņa vairodziņa katla kāsi nomainīja celms, uz kura sēž putns, un priekšā šķērsām noliktas atslēgas, kas bija Bīronu dzimtas simbols. Kad Bīrons 1740. gadā krita nežēlastībā un viņu aizdzina trimdā uz Sibīriju, vairodziņu no aļņa krūtīm noņēma. 1795. gadā, kad Kurzemes un Zemgales hercogisti Polijas trešās dalīšanas rezultātā pievienoja Krievijai, atkal norisinājās kārtējās izmaiņas. Proti, uz aļņa krūtīm tika novietots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis. Krievijas cara laikā ģerbonī tika zīmēta tieši aļņa galva ar skaisto ragu žuburu.Beidzot ierakstīts «alnis»Nodibinot Latvijas valsti, uz vairodziņa tika novietots valsts ģerbonis. Visām pilsētām, kurām ģerbonī bija zvēri, tostarp arī Jelgavas alnim, tika noņemts kronis. Kaut gan vēl 1925. gadā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes apstiprinātajā Jelgavas ģerboņa aprakstā minēts, ka tā ir «sarkanā laukā brieža galva dabīgā krāsā» (mākslinieka Riharda Zariņa izpildījumā dzīvnieks izskatījās kā alnis). Tikai 1939. gadā Jelgavas simbola apraksts tika mainīts, nosaucot tajā attēloto dzīvnieku par alni.Debates par to, kādam dzīvniekam un kādām krāsām būtu jābūt Jelgavas ģerbonī, atsākās 1994. gadā, kad tika izveidota Latvijas Valsts heraldikas komisija. Galu galā 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas lēmums apliecina pašreizējā Jelgavas ģerboņa statusu: «Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).» No Rīgas Brāļu kapu vēstures Izveidoti Pirmā pasaules kara laikā – 1914. gada septembrī –, lai apbedītu Rīgas frontē kritušos. Kapos tika guldīti arī Brīvības cīņās kritušie, bet padomju okupācijas gados – augsta ranga padomju karavīri. Memoriāla pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekti Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. Memoriālu veido desmit metru augsti vārti ar divām skulptūru grupām. 205 metrus garš Pārdomu ceļš savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots mūžīgās uguns altāris. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku, ko noslēdz monumentāla 22 metrus augsta figūra «Māte Latvija» un vairākas skulptūru grupas. Brāļu kapu memoriālais ansamblis izcirsts no Allažu šūnakmens, kura kopapjoms ir apmēram 2000 kubikmetru, izmantoti arī citi akmeņi. Rīgas Brāļu kapu restaurācijas iniciatoriPēc vairāku Saeimas deputātu, Nacionālo bruņoto spēku komandieru, Rīgas Latviešu biedrības iniciatīvas pērn dibinātā Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja ir Rīgas Latviešu biedrības aktīviste Mirdza Stirna, bet prezidents – atvaļinātais ģenerālis Juris Vectirāns.
