Nekādu lielo sajūsmu neizraisīja vārda «gēls» parādīšanās mūsu televīzijās redzamajās reklāmās.
Nekādu lielo sajūsmu neizraisīja vārda «gēls» parādīšanās mūsu televīzijās redzamajās reklāmās. Sāka šķist, ka ikviens šķidrums spēj pārvērsties gēlā tā vietā, lai kļūtu par jau ierasto želeju. Tomēr vislielākais brīnums šķita kādā jaunā reklāmā «uzpeldējušais» jaunvārds «žēls». Īsti vairs ne gēls, ne želeja, bet gan tāds abu krustojums, kas par spīti visam tuvāks liekas vārdam «žēl». Kopš tā brīža nevaru un nevaru izvairīties no sajūtas, ka matos smērēju kaut ko žēlīgu. Mati iesmērēti un – žēl! Mārrutks viņu zina, kāpēc mums vajadzīgi visi šie jokainie svešvārdi. Es neko nesaku par tiem, kas rodas nepieciešami. Bija taču viens vārds «želeja», un kurš man paskaidros, ar ko tas atšķiras no jaunā gēla un vēl svaigākā žēla? Ja mājās, gatavojot saldo ēdienu, tam pievieno želatīnu, rodas želeja vai tomēr gēls? Ja zīdainis daudz, piedodiet, sačurā pamperā, šķidrums tajā pārvēršas gēlā vai žēlā?
Ja mēs pieņemam šādus jaunvārdus, vai nevajadzētu dažādot arī veco labo «pižiku» nosaukumu, jo, kā zināms, ausaines, kā šīs cepures mēdz saukt, tās ir. Bet reiz valodas meistariem esot bijusi ideja šīs galvassegas nosaukt par trusenēm, ja cepure izgatavota no trusīša ādas. Vai varbūt bestsellerus sauksim par daudzpārdotuļiem? Kaut kā ir iegājies, ka tur, kur īsti nevajag, variantu mums papilnam, kā šajā pašā gēlu – žēlu gadījumā, bet citkārt piesaucam visneiedomājamākos svešvārdus pat ikdienas sarunās. Tā par ikdienu vai katram ierindas lasītājam kļuvuši darba sludinājumi, kas ar masu saziņas līdzekļu palīdzību meklē jaunos merčendaizerus, pensionāram ir pilnīgi skaidrs, ka viņa mazbērns ir nule kā imatrikulējies augstskolā un eventuāli var jebkurā brīdī tikt eksmatrikulēts. Vīrs gatavojas piedalīties tenderī, bet tikmēr viņa sieva atradusi mīļāko un ļaujas kopīgai kohēzijai.
Kamēr šo visu rakstīju un komunicējos ar jums, mans ķermenis ļāvās kohēzijai ar krēslu, bet prāts drudžaini pārlika, vai arī man eventuāli nevajadzētu imatrikulēties vai vismaz kļūt par merčendaizeri, kura brends ir tik izcils un mati saziesti ar gēlu, ka žēl…