Jūs pat nevarat iedomāties, cik priecīga es jūtos. Kā ne? Esmu atradusi savu glābēju – masierīti.
Jūs pat nevarat iedomāties, cik priecīga es jūtos. Kā ne? Esmu atradusi savu glābēju – masierīti. Osteohondrozes saasinājums, kas mums, “meitenēm”, pavasaros neļauj pacelties spārnos, ir likvidēts. Masāžas palīdzēja. Galvenais, kas man jāpavēsta, – masāžas procedūras jāveic 10 dienu pēc kārtas. Tikai intensīva iedarbība sniedz labu rezultātu. Ja jums piedāvā nākt katru otro dienu un veikt 20 procedūru, pajautājiet – kāpēc. Ja atbild, ka tas ir saudzējoši, ziniet – ostehondroze nav jāsaudzē. Desmit diezgan nesaudzīgu procedūru, un pavasaris klāt.
Bet lasītājus aicinu – rakstiet arī turpmāk “Zemgales Ziņām”. Tēlaini runājot, “kopīgi degustēts atdzisis makaronu pudiņš vai citas delikateses” draugu lokā garšo lieliski.
Paldies jautro notikumu iesūtītājiem. Kopīgs prieks – dubults prieks.
