Uz 6. zinātniski praktisko semināru par mazo hidroelektrostaciju problēmām LLU Lauku inženieru fakultātē bija sabraukuši ap 130 šīs nozares lietpratēju.
Uz 6. zinātniski praktisko semināru par mazo hidroelektrostaciju (HES) problēmām LLU Lauku inženieru fakultātē bija sabraukuši ap 130 šīs nozares lietpratēju. Viņi pārstāvēja lielāko daļu no 106 Latvijas mazajām HES.
Pasākuma atklāšanā LLU mācību prorektors profesors Juris Skujāns akcentēja, ka saistībā ar mazajām spēkstacijām LIF tiek piedāvātas studijas trijās specialitātēs – būvniecība, vides un ūdenssaimniecība, kā arī ainavu arhitektūra.
Lielu pasākuma daļu aizņēma sarunas par tehniskiem jaunumiem spēkstaciju mehānismos, dambju nostiprināšanā, kā arī par maksimālajiem ūdeņu caurplūdumiem, kas jo īpaši svarīgi ir pavasarī.
Vienu no plašākai auditorijai interesantākajiem referātiem nolasīja Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis. Uzreiz jāteic, ka, lielā mērā pateicoties viņam, šie tīrie, apkārtējo vidi nepiesārņojošie enerģijas ražotāji ar Saeimas lēmumu ir atbalstīti tādējādi, ka līdz 2010. gadam valsts no tiem iepirks elektrību par dubultu cenu. Taču, runājot par hidroelektrostacijām, ir viena problemātiska lieta – zivju nārsta migrācijas ceļi. Teju, teju Ministru prezidents apstiprinās 214 upju vai to posmu sarakstu, kur zivju vairošanās vārdā turpmāk vairs nevarēs celt aizsprostus. Praktiski tas nozīmē, ka jaunu mazo spēkstaciju būvēšana ir krasi ierobežota un turpmāk varētu notikt tikai izņēmuma kārtā. Kā atzina I.Emsis, tā ir lielo enerģijas ražotāju politiskā lobija rezultātā radusies situācija. Protams, Latvijā ir upes un to posmi, kur zivju nārsta, ekoloģiskas ūdens apmaiņas interesēs ir vajadzība noteikt īpašu saimnieciskās darbības kārtību, taču trūkst zinātniska pamatojuma, ka tādas varētu būt 214 upes.
Sarunā ar «Ziņām» I.Emsis uzsvēra: «Zinātniskie prāti pasaulē domā, kā sabalansēt saimnieciskās un apkārtējās vides intereses. Tā sauktie zivju ceļi aizsprostu slūžās dažkārt nav pietiekami efektīvi. Ir gadījumi, kad zivju migrācijai būtu vēlams atbrīvot visu upes gultni. Piemēram, ja Bauskā vecajās dzirnavās tiktu uzbūvēta mazā HES, tad vimbu nārsta laikā mēnesi, divus tā būtu jātur nolaista, lai nekaitētu zivīm. Austriešiem tā jau ir šodiena, viņi projektē aizsprostu aizvarus, kas šādu ūdens līmeņa nolaišanu padara reālu. Vēl viens «modes kliedziens» ir peldoši gumijas maisi, kas ar upes straumes spēku piepūšas un tādējādi, īpaši nekaitējot dabai, paceļ upes līmeni. Es aicinu uz radošu domu, kas, no vienas puses, attīsta tālāk mazo hidroenerģētiku, bet, no otras, novērš negatīvos ekoloģiskos faktorus. Nekas tāds nevar veidoties, ja vara to pilnīgi noliegs vai arī nekritiski atbalstīs, kā tas, jāatzīst, mazajiem HES bija līdz šim. Nolieguma politika nav nopietna, ilglaicīga. Var ticēt, ka pēc Saeimas vēlēšanām tas dullums pāries un varēs atgriezties pie normālas argumentētas sarunas un plašas sabiedriskas diskusijas, kas šajā jautājumā nav vēl bijusi. Ar lietpratēju palīdzību esam noteikuši, ka Latvijā varētu darboties ap 200 mazo HES.»
