Ne jau par to, kā trīsdesmito gadu beigās mans tēvs Ziemassvētku vakarā vienīgo zirdziņu iejūdza kamanās un mūs dažus puišeļus pustumsā aizveda uz nakts dievkalpojumu tuvējā baznīcā.
Ne jau par to, kā trīsdesmito gadu beigās mans tēvs Ziemassvētku vakarā vienīgo zirdziņu iejūdza kamanās un mūs dažus puišeļus pustumsā aizveda uz nakts dievkalpojumu tuvējā baznīcā. Un spīdēja mēness, mirgoja zvaigznes, un ērģeles spēlēja «Klusa nakts».
Un ne jau par to, kā es, jau Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzējs būdams un Veterinārās fakultātes kopmītnē dzīvodams, ar savu mazo ģimenīti Ziemassvētku vakarā mazmazo eglīti noliku uz grīdas un logus aizsedzu ar biezu aizkaru (lai tikai kāds neierauga!).
Bet gan par to, ka šodien dzīvojam brīvi, ka esam aizmēzuši komunistisko ideoloģiju, ka neviena netraucētas deg Ziemassvētku eglītes gan publiskās vietās, gan katras ģimenes dzīvoklī, ka varam viens otram atklāti novēlēt piecīgus Ziemassvētkus, ka saprotam cits citu savās domās un sirdīs.
Draugi, kolēģi, līdzgaitnieki! Lai Jaunais gads atnes prieku un laimi ikvienā sirdī!
Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!
Pēteris Skudra, pilsētas domes deputāts
