Katrs, kurš noskatās vienu mistisku videokaseti, pēc septiņām dienām mirst… Tāds īsumā ir trillera «Aplis» saturs.
Katrs, kurš noskatās vienu mistisku videokaseti, pēc septiņām dienām mirst… Tāds īsumā ir trillera «Aplis» saturs. Pirms neilga laika šo iespaidīgo, es pat teiktu, šausmu, filmu noskatījos Jelgavas «Kino 19». Pēc tam vēl ilgi nevarēju attapties. Bet tieši to no mākslas gaidām – lai tā mūs šokē!
Brīvdienās ciemos atbrauca māsa. Viņa, dzirdējusi pozitīvās atsauksmes par «Apli», ļoti gribēja to noskatīties. Un viņai izdevās mani pierunāt kompānijas pēc aiziet uz filmu vēlreiz Rīgā, kinoteātrī «Daile». Bet iepriekš viņu brīdināju, ka filma nav no «vieglajām», ka brīžiem būs pavisam neomulīgi baisi, ka radīsies spēcīga pēcgarša… Vienalga māsa neatkāpās.
Nopirkām biļetes. Trāpījās dārgais seanss – abām kopā 5,20 latu. Nekas. Par iespaidīgu «gabalu» ir vērts maksāt. Zālē skatījos, ka māsa ir kārtīgi sagatavojusies baidīties, nedaudz uztraukusies, bija sācies tāds patīkams drebulītis.
Nodzisa gaisma, sākās reklāmas. Tad, kā parasti, parādījās kompānijas, kas filmu uzņēmusi, logo un… liderīgas mūzikas pavadījumā kaut kas līdzīgs multfilmai. Ja iepriekš «Apli» nebūtu redzējusi, varbūt arī noticētu, ka baisam stāstam par nāvi nesošu videokaseti, var būt titri ar multfilmu fonā. «Ak, es jocīgā,» tobrīd sāku sevi šaustīt, «pat nevaru pareizajā kinozālē ieiet!» Arī māsa sabēdājās. Mudināju viņu celties un iet ārā, klusībā domājot, ka varam vēl paspēt uz īsto filmu «Dailes» otrajā zālē. Piegājām pie biļešu kontroliera, skaidrojām, ka mēs nācām uz «Apli». Te pēkšņi vēl viens jauneklis pienāca pie kontroliera un teica: «Kas te notiek? Es maksāju par «Apli»!» Nabaga kinoteātra darbinieks samulsis klusītēm pajautāja: «Bet ko tad tur rāda?» Tad sākās milzīga «daileniešu» rosība un pārskrējieni no viena telpas gala uz otru. «Aha – filmas uzstādītājs kļūdījies un vēl piedevām pazudis,» lēnām visu sāku saprast. Kamēr vaininieku meklēja, skatītāji neizpratnē jau bija zāli pametuši un ar pretenzijām pulcējās uzgaidāmajā telpā. Īsts juceklis! Pēc apmēram desmit minūtēm visi tika aicināti atpakaļ zālē.
Urrrā, pēc 15 minūtēm sākās īstā filma, bet… bez skaņas! Viena skatītāja atkal devās noskaidrot situāciju. Pēc tam, kad kontrolieris bija ziņojis par kārtējo ķibeli, parādījās arī skaņa. Bet ne uz ilgu. Pēc brītiņa iedegās gaismas, un no filmas ne ziņas, ne miņas. Viss laimīgi beidzās vēl pēc dažām minūtēm, kad bez pārtraukumiem (gan ne no sākuma) tika parādīta visa lente. Laikam māsa pārāk stipri gaidīja šo seansu. Tādos gadījumos parasti viss notiek apgriezti proporcionāli vēlamajam – Mērfija likums!
Pats interesantākais, ka filmu ik pa brītiņam «bezbailīgā» māsa baudīja ar acīm ciet, bet pēcāk atzina, ka «nebija nemaz tik traki»!
Starp citu, kaut gan kritiķi atzinuši, ka japāņu režisora Hideo Nakatas 1998. gadā uzņemtais «Apļa» oriģināls ir šausmīgāks, amerikāņu rimeiks salīdzinot šķita daudz, daudz iespaidīgāks.
