Sešas mūsu puses izglītības iestādes iesaistījušās jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā«Pagaidām nekādas izmaiņas tarifikācijā vai atalgojumā nav plānotas, bet domāju, ka skolotājiem būs interesanti piedalīties aprobācijā, lai redzētu, kāds varētu izskatīties jaunais finansēšanas modelis,» vērtē Kalnciema pagasta vidusskolas direktore Anita Klupša. Viņas vadītā izglītības iestāde ir viena no 60 Latvijā un viena no sešām Jelgavā un novadā, kas dzīvē izmēģinās pāreju uz pilna laika (36 stundu) darba slodzi. To paredzēts ieviest no 2015. gada 1. septembra.
Ņemot vērā dažādas izglītības pakāpes un atšķirīgu skolēnu skaitu, mūsu puses pašvaldības jaunā atalgojuma aprēķināšanas modeļa, kas paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi, izmēģināšanai pieteikušas Jelgavas novada Aizupes pamatskolu un Kalnciema pagasta vidusskolu, kā arī Jelgavas 2. pamatskolu, 6. vidusskolu, Spīdolas un Valsts ģimnāziju.
Vecā sistēma vairs neder
«Aprobācija būs interesanta. Saprotu, ka sākumā no ministrijas saņemsim speciālu veidlapu, kurā būs norādīti pedagogu veicamie darbi, ko skolotājiem vajadzēs atzīmēt. Pedagogi ikdienā dara ļoti daudz – krietni vairāk, nekā paredz tarifikācija. Piemēram, daudzi pasākumi notiek pēcpusdienās un vecāku sapulces vakaros, bet par to nemaksā,» atzīst Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane.
Pagaidām viņa atturas vērtēt jaunā finansēšanas modeļa priekšrocības, jo pietrūkst informācijas. Taču ir skaidrs, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo modelis «Nauda seko skolēnam» ir sevi izsmēlis. «Domāju, ka, pārejot uz 36 stundu darba nedēļu, ieguvēji būs pirmsskolas un mazo skolu pedagogi, kuri, visticamāk, saņems lielāku atalgojumu. Skaitliski lielajām skolām nekas īpaši varētu nemainīties,» min I.Arbidane. Piesardzīga tāpat ir Kalnciema pagasta vidusskolas direktore. «Kad redzēsim, kā jaunais modelis reāli izskatīsies, tad arī varēsim spriest. «Nauda seko skolēnam» ļoti nepatika skolām ar mazu skolēnu skaitu. Mums tā nepatika nebija tik liela, bet jādomā arī par mazajiem,» teic A.Klupša.
Vērtējot iespējamās izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī, mācību gada sākumā Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa «Ziņām» atzina, kas tas varētu nedot vēlamo rezultātu. «Lai mainītu sistēmu, jāsaprot, ka pedagoģisko likmju skaits diezin vai samazināsies, jo bieži skolotājiem ir ļoti daudz kontaktstundu. Lai varētu slodzē iekļaut darbu ārpus mācību stundas, visticamāk, slodžu skaits palielināsies. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka, strādājot 40 stundu (kā iepriekš tika minēts – red.) slodzi vienā skolā, vairs nebūs iespēja piestrādāt vēl citā. Tāpēc algas likmei būtu jābūt tādai, lai pedagogs spētu palikt skolā. Taču tas noteikti prasīs lielāku finansējumu no valsts budžeta,» viņa sacīja.
Mēģinās līdz
nākamajam septembrim
Jaunā modeļa jeb pilna laika darba slodzes abrobācija dažādu izglītības pakāpju skolās risināsies no oktobra līdz decembrim, kad darba grupa izvērtēs rezultātus un veiks nepieciešamās korekcijas. Savukārt no 2015. gada janvāra līdz jūnijam jauno kārtību izmēģinās visas Latvijas izglītības iestādes. Atbilstoši aprēķiniem pedagogi šajā modelī varētu saņemt 603 eiro par likmi. Vienlaikus ministrija ir pieprasījusi papildu finansējumu 36 miljonu eiro apmērā, kas ļaus paaugstināt minimālo darba algu par desmit procentiem. Jāpiebilst, ka patlaban skolotāji saņem vismaz 420 eiro par 21 kontaktstundu nedēļā, kā arī piemaksas par papildu pienākumiem un iegūto 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi. ◆
