Kaut arī zemes nomas un pārdošanas darījumu nav daudz, vasarnīcu rajonos valda rosība.
«Pārdodu dārzu Jelgavā, Saulaines ielā, 620 kvadrātmetru, cena – 4500 latu jeb 7,26 lati kvadrātmetrā,» internetā un vietējos plašsaziņas līdzekļos šādu sludinājumu nav daudz. Varbūt tāpēc šis mazdārziņa tirgotājs, kurš globālajā tīmeklī sludinājumu ievietoja tikai trešdien, tajā pašā dienā jau bija saņēmis vairākus telefona zvanus un pašlaik steidzas potenciālajiem pircējiem izrādīt piedāvājumu. Tomēr gan mazdārziņu rajonos sastaptie zemes saimnieki, gan nekustamo īpašumu tirgus eksperti norāda – ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju ienākumu mazināšanās pēc vairākiem gadiem liek atkal ņemt rokās lāpstu un sēklu paciņas. Gatavs iznomāt bez maksasKāds jelgavnieks šonedēļ «Ziņās» bija ievietojis sludinājumu, ka izīrē dārzu pie autobusu parka. «Kādi trīs četri ir zvanījuši,» viņš nosaka, bet par tik zemu aktivitāti nepriecājas nav, jo nomnieks arvien nav uzradies. Vīrs būtu gatavs savu mazdārziņu kārtīga cilvēka saimniekošanā nodot par velti, lai tikai zeme būtu apstrādāta. Kādreiz rosījies pats, pērn ļāvis dārzeņus audzēt paziņai, bet nu abiem veselība sagandēta, tāpēc jāmeklē kāds cits. Interesi par zemes nomu, kas atšķirībā no Rīgas nav tik ievērojama, viņš skaidro ar varbūtību, ka «provincē jau visiem pašiem ir dārzi».Iespējams, iztiek bez sludināšanasTādam viedoklim daļēji piekrīt nekustamo īpašumu firmas «Latio» Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu vērtētāja Maira Legzdiņa. Viņa teic, ka šajā krīzes laikā tieši zemes tirgū iestājies vislielākais sastingums. Mazdārziņus vasarnīcu rajonā vēl pa kādam piedāvā un prasa, turklāt «ejošākie» ir tie zemesgabali, uz kuriem uzsliets kaut neliels šķūnītis. Taču pavisam drūma aina iezīmējas, ja pēta lielāku īpašumu pirkšanas un pārdošanas aktivitātes, sevišķi vietās, kur kādreizējā lauksaimniecības zeme sadalīta vairākos nelielos apbūves gabalos. «Pēdējā laikā nav noticis neviens šāds darījums,» saka M.Legzdiņa, kā būtisku iemeslu minot banku piesardzību kredītu izsniegšanā. Taču vērā ņemams ir faktors, ka Jelgavā un tās apkaimē jau ir daudz apbūves gabalu ar un bez ēkām (vai ar nepabeigtām mājām), kas arvien jau ilgāk par gadu ir pārdošanā, bet saimniekus nav atraduši.Runājot par mazdārziņu tirgu, vērtētāja teic – pa kādam tiek piedāvāts. Taču, ticamākais, ka vasarnīcu rajonos aizaugušie zemesgabali tiek pārdoti bez starpnieku palīdzības, jo tuvumā rosās kaimiņi, kas cits citu pazīst, tādēļ interesentiem nav jāmeklē palīgi, vien jāiebrauc vēlamajā dārzkopības sabiedrībā un jāpameklē labs zemesgabals. Jauni kaimiņiJelgavniece Raisa, kuras ģimene jau 35 gadus apsaimnieko mazdārziņu dārzkopības sabiedrībā «Atpūta», tāpat kā katru pavasari, arī šogad savā zemesgabalā lielākoties rušinās tikai krāšņumaugus, taču daļu dobju atstājusi arī gurķiem, tomātiem, zaļumiem. «Tas tā, lai nav uz tirgu jāiet!» saka kundze, turpinot dēstīt ziemcietes. «Jādomā par skaisto. Ja tagad ir slikti, tā acīmredzot vajadzēja, bija pelnīts. Taču pēc katras krīzes atkal seko augšupeja,» viņa teic. Raisa ievērojusi, ka tuvējie kaimiņi, kas paši nevar apstrādāt zemi, atdod to citiem. Tā nupat viena blakus dārza saimnieki savu īpašumu līdz ar vasaras mājiņu pārdevuši. Tur tagad rosās jaunu pilsētnieku ģimene. Cita kaimiņiene pārcēlusies uz dzīvi ārzemēs, bet mazdārziņu nodevusi paziņām. Tie gan līdz šim vairāk domājuši par atpūtas iespējām zālienā, nevis dārzeņu audzēšanu grūtos laikos.
