Zaļenieku pagasta Abgunstes ciemā dzīvo aptuveni 124 cilvēki. Apdzīvotas vietas statusa ciemam vairs nav, par tā esamību liecina vien Abgunstes muiža un vērienīgās zemnieku saimniecības.
Ap 18. gadsimtā celto Abgunstes muižu gaisā jūt vēsturi. Agrāk tajā pastāvīgi dzīvojis grāfs Medems, bet tagad tā stāv tukša visai necilā izskatā, un no lielās saimniecības – klēts, veļas mājas, labības šķūņa, rijas, kalpu mājas, kūts, smēdes, laidariem – līdz mūsdienām saglabājusies vien kūts, muižas parks, kas nu ir aizaudzis, un pieci dīķīši ap muižu. Tādus ierīkot tajā laikā bijis ļoti moderni. Abgunstes muižu vietējie iedzīvotāji sauc arī par Zaļās muižas vasaras māju vai Jelgavas pils saimniecības ēku. Kad muižas telpas vairs neapdzīvoja augstdzimušas ģimenes, tajās atradās Abgunstes septiņgadīgā skola, kurā vienlaikus mācījušies līdz 130 bērnu. Vēlāk tur varēja iegūt trīsklašu izglītību. Pēdējais skolas izlaidums notika 1971. gadā. Par vēstures notikumiem tagad liecina vien Zaļenieku bibliotēkas ievāktie Apgunstes iedzīvotāju stāsti un atmiņas. Pēc tam muižā dzīvojušas kolhoznieku ģimenes, kādu laiku atradies veikals, bet tagad Abgunstes muiža ir finanšu problēmu skartā uzņēmēja Alda Taurīša īpašums – viņš tur bija iecerējis izveidot medību māju ar briežu dārzu ap muižu, taču šie plāni apstājušies, par īpašnieka plānoto «Ziņām» pastāstīja Apgunstes iedzīvotāja Gaida Zukmane, kura ciemā dzīvo kopš atgriešanās no Sibīrijas 1956. gada februārī.No viena pie otraNe vienmēr Abgunste bijusi Jelgavas novada sastāvdaļa – par to gādību vienubrīd uzņēmies Dobeles, vēlāk arī Elejas rajons. 1945. gadā Zaļenieku pagastā izveidoja Abgunstes ciema padomi, bet 1949. gadā to likvidēja. Jaunākos laikos Abgunstē bijusi Zaļenieku kolhoza trešā nodaļa «Jaunā gvarde», kas atsevišķos rādītājos pārspējusi pat «Nākotni». «Abgunste visvairāk plaukusi pirms kolhoza laikiem,» atklāj Gaida Zukmane.Jaunie prom nedodasJelgavas novada Domes dati liecina, ka šajā pusē pašreiz dzīvo aptuveni 124 cilvēki. Visvaldis un Gaida Zukmaņi stāsta, ka jaunu cilvēku nav daudz. Antra un Jānis Labrenči «Brīvzemniekos» pirms pieciem gadiem pārņēmuši Jāņa tēva saimniecību. «Mums šeit ļoti patīk. Ar vīru kādu laiku dzīvojām Ozolniekos un sapratām, ka tas nav mums,» stāsta Antra, priecājoties par Abgunstes mieru un svaigo gaisu. Viņa apgalvo, ka dzīvošana ir samērā droša – pirms kāda laika vien bijis gadījums, ka kaimiņiem nozagti darbarīki. Par Antras un Jāņa saimniecības drošību gādā divi četrkājaini mājas sargi.Prāvu bērnu pulciņu Abgunstē audzina Drēsku ģimene, kas «Ziņu» viesošanās laikā Abgunstē, kā stāsta kaimiņiene, aizbraukusi uz Siguldu apciemot radus. Tā kā viņu ģimenes ligzdiņa atrodas ceļa malā, vecāki, rūpējoties par bērnu drošību, no abām pusēm brīdina autovadītājus ar pašu izvietotiem plakātiem «Uzmanies, bērni!»Varenas zemnieku saimniecībasSalīdzinoši mazapdzīvotajā Abgunstē ir sešas lielas saimniecības un vairākas mazās. Zemnieki nodarbojas ar lopkopību un augkopību, jo zeme esot samērā auglīga. Lielākie saimnieki šajā pusē ir Burmistri, Apsīši, Puķīši, Labrenči, Buki un Butnāri.Labrenči ir vienīgie tāspuses lopkopji – kūtī 40 govju. Vasarā kuļ graudus, lai lopiņiem ziemā būtu, ko ēst. «Pārējie audzē labību un rapšus,» stāsta Antra Labrence. «Brīvzemnieku» saimnieki katru otro dienu pienu nodod pārstrādei. Piena mašīnas šoferis Māris Zvirbulis, kuru pazīst vai katrs vietējais, stāsta, ka katru reizi no saimniecības aizved ap 880 litru piena. «Brīvzemniekos» Antrai un Jānim vēl aizvien talkā nāk Jāņa tētis, kā arī daži strādnieki, kas palīdz apkopt lopiņus. Pašlaik kūtī ierīko piena vadu, līdz darbu pabeigšanai pienu turpina slaukt kannās. «Pēc kāda laika mums sāksies vieglāka dzīve,» gandarīta ir «Brīvzemnieku» saimniece, un viņas sejā parādās plats smaids. Veikalu slēdza pirms 15 gadiemUz Abgunsti divas reizes nedēļā ceļu mēro autoveikals, kas atved pašu nepieciešamāko, taču, lai iepirktos pa savam prātam, cilvēki dodas uz tuvējiem veikaliem Ziedkalnē, Zaļeniekos vai arī uz Jelgavu. Pēdējo veikalu Abgunstē slēdza pirms 15 gadiem. Sabiedriskais transports kursē divas reizes dienā piecas dienas nedēļā. Antra stāsta, ka centrs ir Zaļeniekos: «Tur atrodas viss: veikals, aptieka, ambulance. Uz vietas nav nekā.» Labrenču pastarītis Markuss bērnudārzā arī iet Zaļeniekos. Iecienījuši rakstniekiVisvaldis un Gaida Zukmaņi stāsta, ka Abgunstes apkārtnes vēsture ir ļoti interesanta. «Agrākos laikos šīs puses saimniekiem ļoti patika spēlēt kārtis – tiktāl, ka nākamajā dienā jāiet uz banku un jāieķīlā saimniecība,» kādu dzirdētu amizantu atgadījumu atceras Visvaldis. Gaida stāsta, ka uz Abgunsti pa vasarām dodas rakstniece Gundega Repše, lai lauku klusumā varētu nodoties rakstīšanai. Agrāk mājvieta tur bijusi advokātam un rakstniekam Andrejam Stērstem – pirmās latviešu valodā rakstītās zinātniskās gramatikas «Latviešu valodas mācība» autoram. Netālu no Bērzkroga savu pirmo runu reiz teicis un ozolu iestādījis Rainis.
