Dažādas traumas Latvijā ik gadu dziedē vairāki desmiti tūkstoši bērnu. Lielā daļā gadījumu vaina jāuzņemas vecākiem.
Līdz ar silto laiku darba pilnas rokas ir bērnu traumatologiem – ik gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Uzņemšanas nodaļā nonāk ap 20 tūkstošiem bērnu ar visdažādākajām traumām. Katrā vecuma grupā ir savi traumu «topi», par kuriem ārsti runājuši un atgādinājuši neskaitāmas reizes, bet riņķa dancis ik gadu turpinās, stāsta BKUS bērnu ķirurgs traumatologs Jānis Upenieks.Diemžēl Latvijā joprojām nav reģistra, kas no visām ārstniecības iestādēm apkopotu datus par bērnu gūtajām traumām, tādēļ BKUS nelaimes gadījumu statistika nav pilnīga un traumēto bērnu skaits ir krietni lielāks par 20 tūkstošiem. Katrā bērnu vecuma grupā ir savas tipiskākās traumas.Jaundzimušiem un zīdaiņi Šajā posmā par bērnu gūtajām traumām atbildība pilnībā ir uz vecāku sirdsapziņas. Visbiežāk mazie līdz gada vecumam savainojas pēc kritieniem no augstuma, kā arī aplejoties ar karstiem šķidrumiem, stāsta dakteris J.Upenieks. «Klasiska kļūda, ko pieļauj vecāki, – atstāj dažus mēnešus vecu zīdaini uz savas gultas, uzmanību uz mirkli pievēršot blakus lietām. Tā ir viena sekunde, bet bērns, kurš agrāk nav vēlies, to izdara un jau atrodas uz grīdas,» kā piemēru min ārsts. Ņemot vērā bērna ķermeņa proporcijas, kritiens no 40 – 50 centimetru augstuma, pielīdzināms pieauguša cilvēka kritienam no aptuveni divu metru augstuma. Turklāt smagākā ķermeņa daļa zīdainim ir galva, kas pirmā atsitas pret grīdu. Tāda kritiena rezultāts var būt pat smags galvaskausa lūzums, kas prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju stacionārā. Cits piemērs – modernais, aizņemtais tētis sēž virtuvē un dzer rīta kafiju. Viņš vēlas veltīt laiku gadu vecajam dēliņam un paņem viņu klēpī. Vienā rokā karstas kafijas krūze, otrā – avīze, uz ceļiem bērns. Protams, mazajam ļoti interesē kūpošā krūze, ko tētis visu laiku cilā, viņš pastiepj rociņas, un karstais dzēriens uzlīst virsū. Ar šādām un līdzīgām situācijām Bērnu slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā nākas saskarties ik dienu. «Ja pirmajā gadījumā bērniņš atrastos savā redeļu gultiņā, bet otrajā tētis kafiju izdzertu pirms vai pēc dēla ucināšanas, mēs aiztaupītu pāris melnās lappuses traumu vēsturē,» norāda J.Upenieks. Bērni līdz trim gadiemApdegumi, aizrīšanās un saindēšanās ir tās nelaimes, kas bieži vien piemeklē šā vecuma bērnus. Dakteris stāsta, ka ar apdegumiem ir līdzīgi kā mazākajiem, turklāt šajā vecumā bērns ir iemācījies staigāt un tipina pa virtuvi – uz galda malas pamana krūzīti un, pavelkot galdautu, uzrauj karsto zupu vai tēju sev virsū. Ļoti būtiska loma šajā vecumā ir pasaules izzināšanai, turklāt visbiežāk tas notiek, visu pagaršojot. Indīgu istabas augu lapas, vecmāmiņas asinsspiediena zāles, kas tik ļoti atgādina krāsainas konfektes, sadzīves ķīmija krāsainās pudelēs, sīki priekšmeti vai vecumam neatbilstošas rotaļlietas – tie visi ir potenciālie ļaundari, kas apdraud bērna veselību un pat dzīvību, atgādina J.Upenieks. Mazuļi jāpieskata arī rotaļu laukumos, kur daudz bērnu, karuseļi, šūpoles un slīdkalniņi, uz kuriem viegli gūt traumas. Pirmsskolas vecumsŠajā posmā pamatā dominē traumas, kas gūtas uz ceļiem un aktīvi atpūšoties. «Bērniem ļoti mīļas ir rotaļas ar bumbu. Bet ko darīt, ja pagalms neliels, turklāt pilsētā pilns ar automašīnām, – nākas izlīdzēties ar šo šaurību, un ik pa brīdim spēles karstumā bumba izripo uz ielas. Viss jau būtu labi, ja tikai bērns, galvu nepaceļot, neskrietu tai pakaļ un nemestos zem mašīnas riteņiem,» nosaka ārsts. Vasaras sezonā no mazajiem rūpīgi jāslēpj dažādi šķīdumi, piemēram, grila aizdegšanas šķidrumi un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Šajā vecumā bērni arī ļoti jāsargā no ūdenstilpēm un nemitīgi pie tām jāpieskata. Nedrīkst ļaut ūdenī doties ar peldriņķi, jo tas vienā mirklī var apmesties un bērns pakļūt zem ūdens. Skolas bērniŠajā vecumā bērnus bieži sakož dzīvnieki, kā arī dažādas traumas tiek gūtas fizisko aktivitāšu laikā. «Iemīļots pārvietošanās veids skolas bērniem ir velosipēds un skrituļslidas. Suņa instinkti liek dzīties pakaļ straujā kustībā esošajam bērnam, rezultātā – saplēstas bikses, bet reizēm arī kāds caurums kājā, ko pat nākas šūt slimnīcā. Otrs aspekts – mīlošajiem vecākiem rūp, lai bērnam būtu pietiekamas fiziskās aktivitātes, un nopērk viņam velosipēdu vai skrituļslidas, bet aizmirst par ceļu sargiem un ķiverēm,» stāsta traumatologs. Pilsētā traumas bieži tiek gūtas, pārvietojoties ar velosipēdu pa ielām, pāri gājēju pārejām. Pēdējā laikā arī batutos, kur bērni cits citam uzlec virsū, grūstās un savainojas. Pusaudži Tas ir ļoti sarežģīts vecums, kad paralēli pubertātes anatomiskajām izmaiņām notiek arī emocionālas pārmaiņas, tāpēc šajā dzīves periodā bieži nākas saskarties ar dažādām nestandarta situācijām, atzīst ārsts.«Viens piemērs – sešpadsmitgadīgs jaunietis bez atļaujas paņem tēva mašīnas atslēgas un kopā ar vienaudžiem dodas izbraukumā. Draugu kompānijā arī mūzika tiek pagriezta skaļāk, bet uz brauktuves pēkšņi izskrien kāds nepieskatīts suns. Instinktīvi kāja spiež bremžu pedāli, roka parauj malā stūri, taču pieredzes trūkuma dēļ mašīnu sanes, tā ietriecas stabā, un rezultāts ir bēdīgs – dažkārt pat dzīve jāturpina ratiņkrēslā,» stāsta bērnu traumatologs.Tie nav šausmu stāsti pirms gulētiešanas, tās ir reālas situācijas, ar ko ik dienu saskaras bērnu ārsti. Daudzās atbildība jāuzņemas visai sabiedrībai. Gan vecākiem, kas dažādu iemeslu dēļ pieļauj riska situācijas, gan mediķiem, kas pārāk maz laika velta profilaksei, gan likumdevējiem, kas nav nodrošinājuši normatīvus, lai tādas situācijas ierobežotu. Par šīm lietām ir jārunā. Un nevis tikai tad, kad kaut kas jau noticis vai kādu akciju laikā, bet ikdienā – plašsaziņas līdzekļos, pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, ģimenēs,» atgādina J.Upenieks. Traumas bērni gūst (%) Mājas apstākļos – 54 (līdz piecu gadu vecumam – 85) Brīvā dabā – 15 Skolā – 8 Transportā vai satiksmes zonā – 7 Citviet – 16Avots: Bērnu klīniskā universitātes slimnīcaGads Dzimušie bērni Traumas guvušie bērni2008 23948 198472009 21677 169182010 19219 162632011 19200 19144
