Oligarha statuss un, protams, arī priekšrocības vilina daudzus.
Oligarha statuss un, protams, arī priekšrocības vilina daudzus. Arī Jelgavā, lai gan grūti atrast cilvēkus, kas būtu apzīmējami ar šo svešvārdu visas Latvijas līmenī, atsevišķa personu grupa joprojām neatlaidīgi lolo cerības kļūt par vismaz vietēja mēroga oligarhiem. Katrā ziņā mēģinājums monopolizēt publiski pieejamu informāciju diezin vai būtu kvalificējams citādi. Ja ne kā citādi, tad vismaz attiecībā uz informācijas pieejamību Jelgavas Domes vadībai patīk sadalīt sabiedrību savējos un pārējos, kā tas tika spoži demonstrēts, saņemot vēstuli no «Dalkia» ar piedāvājuma summu, kas oficiāli netiek izpausta jau nedēļu. 25. februāra Andra Rāviņa rīkojums nr.45 – rp «Par ierobežotas pieejamības informāciju» nu ir mēģinājums šādu lietu kārtību «ietērpt» atbilstoši Latvijas jurisdikcijas normām, realitātē izkropļojot informācijas atklātības principu būtību.
Protams, ne viss minētajā rīkojumā ir šķērsām. Piemēram, ierobežotas pieejamības attiecināšana uz informāciju vai dokumentiem, kas satur ziņas par personu privāto dzīvi, uzņēmējdarbības noslēpumiem vai komercnoslēpumiem, ir pašsaprotama, un var tikai priecāties, ka A.Rāviņa vadītā Dome ir pievērsusi uzmanību šādām it kā «nebūtiskām» lietām. Taču vairāki punkti minētajā rīkojumā liek apšaubīt, ka Domes vadība un administrācija grasās smagi nopūlēties ar sabiedrības informēšanu par lietām, kas ir aktuālas pašvaldības iedzīvotājiem vai uzņēmējiem, kuri veic komercdarbību pašvaldības teritorijā. Piemēram, šā rīkojuma 1.2. punkts paredz noteikt ierobežotu pieeju informācijai, kas saistīta ar personu izskatāmo iesniegumu un sūdzību lietas materiāliem. Savukārt 1.3. punkts paredz ierobežotu pieejamību informācijai, kas satur ziņas par personām, kuras iesniegušas sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī ziņas par to, ka pārbaude veikta sakarā ar šādas sūdzības saņemšanu. Tātad, ja par kādas amatpersonas rīcību vai aplami izstrādātu dokumentu pašvaldība saņems 100 sūdzību, sabiedrībai par to nekas nebūs jāzina. Tomēr jāšaubās, vai Domes pozīcija šajā nostādnē būs tik stipra un klusēs arīdzan par sūdzībām, kuras ir saņemtas saistībā ar opozīcijā esošām amatpersonām. Ir skaidrs, ka šādi rīkojuma punkti ir radīti ar mērķi «piesegt» Domes pozīcijai un Hercoga Jēkaba klubam draudzīgo amatpersonu iespējamās nelikumības. Katrā ziņā Domes pozīcija nealkst, lai informācija par šādu amatpersonu iespējamajiem pārkāpumiem sasniegtu vēlētāju ausis vai acis.
Ne mazāk interesants ir 1.4. punkts, kas nosaka ierobežotu pieejamību informācijai, kas satur iestādes iekšējai lietošanai nepieciešamus datus. Zem šādas izkārtnes var pabāzt teju vai jebkuru dokumentu, kas ir ienācis Jelgavas Domes kabinetos, un atliek tikai cerēt, ka Domes vadība un administrācija būs saprātīga un nepārspīlēs ar šā punkta ekspluatāciju. Visai diskutabls ir 1.7. punkts, kas paredz ierobežotu pieejamību noteikt ziņām par komersantiem, kas pieprasa licences vai pašvaldības piekrišanu normatīvajos aktos noteiktajos komercdarbības veidos. Šāda situācija dod zaļo gaismu Latvijā tik bieži dzirdētajām absurdajām situācijām par uzņēmējiem, kas ir pieļāvuši pārkāpumus vienā komercdarbības nozarē, bet netraucēti turpina darboties citās.
Iepriekšminētais vedina domāt, ka Domes vadība, kas reizē ir arī Hercoga Jēkaba kluba vadība, nav sajūsmā par visiem, kas «bāž degunu» viņu darīšanās, lai arī tās šoreiz ir publiskas. Savukārt to, kā tiek stiprināta Domes koalīcijas vienotība, var redzēt, piemēram, ar ceturtdienas Domes sēdē apstiprināto lēmumu «Par veselības aprūpes uzņēmumu galveno ārstu (direktoru) amatalgām», saskaņā ar kuru Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenais ārsts un direktors Andris Ķipurs, kas savu uzticību Domes vadībai pierādījis teju vai gada garumā, turpmāk algas dienās saņems 10 minimālajās mēnešalgās mērāmu atalgojumu jeb 600 latu. Par velti, kā zināms, Latvijā nekas netiek dots. Arī uzticība balsojumos.
