Kas bija Sergejs Kurjohins un kāpēc viņa vārdā ir nosaukts nu jau sešus gadus pēc kārtas notikušais festivāls?
Kas bija Sergejs Kurjohins un kāpēc viņa vārdā ir nosaukts nu jau sešus gadus pēc kārtas notikušais festivāls? Droši vien šīs personības mērogu raksturošanai labi noderētu apstāklis, ka līdz šim nav atradies neviens drosmīgs biogrāfs, kas būtu gatavs rakstīt grāmatu par Sergeja dzīvi un daiļradi, lai gan daudzi no viņa muzikālajiem līdzgaitniekiem var lepoties ar vairākām biogrāfiskām monogrāfijām. Tāpēc pateikt kaut ko par Sergeju šajā īsajā raksta sadaļā nozīmētu nepateikt neko.
Padomju armijas virsnieka ģimenē 1954. gadā Murmanskā dzimušais un Krimas pilsētā Eipatorijā bērnību pavadījušais S.Kurjohins 17 gadu vecumā, ģimenei pārceļoties uz toreizējo Ļeņingradu, ātri nonāk Krievijas ziemeļu galvaspilsētas roka aprindās un ātri tiek pieņemts par savējo. Tomēr vēl Krimā viņš sāk klausīties viena no visu laiku izcilākajiem saksofonistiem Džona Koltreina mēģinājumus frīdžeza lauciņā un uz mūžu aizraujas ar eksperimentālo džezu, ko mēdz dēvēt arī par jauno džezu. Pa pusotram mācību gadam pamācījies divās Ļeņingradas augstskolās (no abām atskaitīts par nodarbību neapmeklējumu), viņš sāk taustiņinstrumentālista karjeru dažādās visai apšaubāmās grupās, kuru nosaukumus vēsture vairumā gadījumu nav saglabājusi. Taču šis periods kļūst par labu skolu Sergeja spēles manierei, jo spēlēt nākas daudz. Un tā 80. gadu sākumā Kurjohins jau ir visā Ļeņingradā labi pazīstams virtuozs pianists un komponists ar unikālu spēles manieri, kurā ir elementi gan no klasiskās mūzikas, gan no džeza, gan no roka, gan no romancēm un popmūzikas. Sergejs daudz laika pavada pie klavierēm, taču ne velti – viņš izkopj spējas stundām ilgi improvizēt par jebkuru tēmu ar neiztrūkstošo absurda un kaut kur zemapziņas dzīlēs paslēptu traģisma izjūtu. Taču Sergeja klavierspēles firmas zīme ir paša deklarētais vieglums.
Plašākai publikai Sergejs kļūst pazīstams pēc sadraudzēšanās ar «Akvarium» līderi Borisu Grebeņščikovu, piedaloties vairāku 80. gadu sākuma «Akvarium» albumu ierakstā. Tomēr par nozīmīgāko Kurjohina projektu neapšaubāmi ir jāuzskata viņa lolojums «Popuļarnaja mehanika» jeb vienkārši – «Popmehanika» – projekts, ar kura palīdzību S.Kurjohins iegūst pasaules slavu. Tālākajos gados notiek viss iespējamais – sadarbība ar līdzīgi domājošiem pasaulslaveniem mūziķiem, piedalīšanās lielākajos pasaules jaunā džeza festivālos. Tomēr visnepārspējamāko iespaidu Sergejs atstāj tieši kā ideju ģenerators, iestudējot nepieredzētu mērogu priekšnesumus, kuros vienlaicīgi piedalās pāris orķestru, baleta trupa, aktieri, dzīvnieki un vēl nezin kas, radot skatītājos un klausītājos galējas eksaltācijas izjūtu, kas balansē uz baiļu robežas. Apzinoties, ka šajā nodaļā nekas būtisks nav pateikts, to varētu beigt. Jāpiebilst tikai, ka Sergeja dzīvi 1996. gadā aprauj smaga slimība, taču viņa daiļrades pielūdzēji ir visā plašajā pasaulē, viņi rada savdabīgu, nekad nedefinētu kustību, kuras loģisks turpinājums ir kopš 1997. gada notiekošais festivāls SKIF.
