Gandrīz pēc katra autokrosa kaislīgākie no līdzjutējiem mājupceļā brauc, tā teikt, ar pedāli grīdā.
Gandrīz pēc katra autokrosa kaislīgākie no līdzjutējiem mājupceļā brauc, tā teikt, ar pedāli grīdā. Un gandrīz katrreiz kāds no šiem «krosa turpinājumiem» beidzas ja ne gluži grāvī, tad ar sabuktētiem bleķiem gan. Jo ne jau tas braucējs, ne tas laiks un arī ne tā automašīna.
«Negāja turbīna. Laikam kaut kas ar elektroniku. Palika par ielas autiņu,» pēc Jāņa Kļaviņa neveiksmes Mūsas trasē Bauskā bija dzirdams skaidrojums. Ar ko tad īsti atšķiras sporta vāģis no ielas automašīnas?
«Gandrīz viss ir savādāks, automašīna maksimāli atvieglināta, viss liekais ir ārā,» skaidro Jānis, gan piebilzdams, ka pats nemaz neesot īsts tehniskās puses speciālists, jo automašīnu braukšanai gatavo mehāniķi. Vispirms ielūkojamies «Audi Coupe S2» salonā. Te tiešām laikam vienīgi stūres rats ir tāds pats kā ielas variantā. Sēdeklis autiņā ir viens vienīgs, un tas pats gatavots īpaši autosportam. «Ir speciālas firmas, kas gatavo sporta mašīnu aprīkojumu, un speciāli veikali, kur to var nopirkt. Manējai ir firmas «Sparco» sēdeklis un arī šīs firmas drošības jostas.»
Priekšā nav arī ierastā mēraparātu paneļa. Tie izvietoti labajā malā, bet spidometra vispār nav. Pedāļi ir pārtaisīti ērtākai un precīzākai spiešanai. Automašīnas virsbūvē, ko pēc ieraduma mēdz saukt par bleķiem, patiesībā gandrīz visas daļas ir no plastmasas: motora pārsegs, priekšējie spārni, priekšas buferis, labās puses durvis utt. «Automašīna vieglāka un sadursmes gadījumā tā nesaburzās,» Jānis izskaidro materiāla priekšrocības. No «saburzīšanās» autiņu un arī pašu braucēju pasargā speciāls stiprinājuma karkass mašīnas salonā.
Arī «iekšā» sporta mašīnai, izrādās, nav gandrīz nekā no ielas mašīnas. «Ritošā daļa, ātrumkārba, sajūgs, pusasis – viss ir īpaši gatavots. Ātrumkārbā, piemēram, zobratu attiecības savādākas, tie gatavoti no cita materiāla, pielāgoti dinamiskākai darbībai. Mana «Audi» motoram ir jauda virs 300 zirgspēkiem, un, lai to izturētu, vajadzīgi pavisam citi materiāli. Sajūgs arī izturīgāks, darbībā, salīdzinot ar ielas automašīnu, «asāks»,» turpina Jānis un piebilst, ka sporta mašīnas viena no otras arī ir atšķirīgas. Kļaviņa «Audi» motoram jaudu piedod īpaša turbīna. Bet Eiropas klasē līdzvērtīgi konkurē arī mazākas jaudas automašīnas, un tas iespējams tādēļ, ka sacensību nolikums nosaka automašīnu jaudas un svara attiecības. Mazākas jaudas automašīna drīkst būt vieglāka un līdz ar to dažādās trasēs un dažādos apstākļos var iegūt priekšrocības.
Arī amortizācija sporta mašīnām citāda – kopumā cietāka un tiek arī regulēta atkarībā no trases reljefa. Ja uz ielas pa bedrēm patīkamāk liekas izšūpoties, tad bedrainā trasē svarīgi, lai šī šūpošanās būtu pēc iespējas mazāka.
Riepas sporta mašīnām izmanto dažādas. Gan atkarībā no autosporta veida – rallija, krosa vai šoseju braukšanas, gan arī attiecīgās trases apstākļiem. Jānis Kļaviņš izmantojot «Barum», «Michelin» un «Prostor» firmu dažāda tipa riepas. Vācijā, kur viņš šogad brauca vienu no Eiropas krosa čempionāta posmiem, trase esot bieži laistīta, un līdz ar to, pielāgojoties, riepas esot nācies samainīt gandrīz vai pirms katra brauciena. Bet viens riepu komplekts vidēji pēc katra krosa var skaitīties pagalam – nobraukts.
«Ir daudz labu mašīnu, katrai savas priekšrocības. Bet pats svarīgākais – kā tā sagatavota. Manai arī vēl daudz ko vajadzētu mainīt un uzlabot, bet tas viss prasa līdzekļus,» nosaka Jānis, taču tas nenozīmē, ka viņš ar savu no slavenā Šaha pārmantoto braucamo būtu nemierā.
