Vasara. Karsts. Iedomājoties brūni apceptas karbonādes un speķainas desiņas, paliek šķērma dūša. Varbūt kļūt par veģetārieti?
Vasara. Karsts. Iedomājoties brūni apceptas karbonādes un speķainas desiņas, paliek šķērma dūša. Varbūt kļūt par veģetārieti?
Vārds «veģetārietis» ir cēlies no latīņu vārda vegetus un nozīmē «stiprs, vesels, svaigs un možs». To pirmoreiz sāka lietot 1847. gadā Britu veģetārisma biedrības dibinātāji. Biedrības statūtos bija ierakstīts, ka tās biedri lietos pārtikā «dažādus graudus, pākšveidīgos, dārzeņus, augļus un atteiksies no zivīm, medījuma un citas dzīvas radības». Taču veģetārisma idejas nav bijušas svešas jau pirms daudziem gadsimtiem. Veģetārieši bijuši tādi ievērojami ļaudis kā Pitagors, Sokrāts, Plutarhs, Leonardo da Vinči, Voltērs, Ļevs Tostojs, Bernards Šovs un Alberts Einšteins.
60. – 70. gados veģetārs ēdiens asociējās ar hipijiem un viņu iecienīto lēcu virumu. Laiki mainās, un uz veģetāriešiem vairs neskatās kā uz dīvaiņiem. Piemēram, Lielbritānijā veģetāru uzturu lieto četri miljoni iedzīvotāju. Arī viņu ēdienkarte ir papildinājusies ar receptēm no visas pasaules virtuvēm. Arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ēdienkartēs parādās arvien vairāk veģetāro ēdienu nosaukumu. Veģetāriešiem pat tiek piedāvāts gaļas aizvietotājs – sojas gaļa.
Kāpēc cilvēki kļūst par veģetāriešiem?
Ētisku apsvērumu dēļ. Nogalināt dzīvniekus ir cietsirdīgi.
Rūpējoties par veselību. Pēc daudziem pētījumiem ir noskaidrots, ka veģetāriešiem ir mazāks risks saslimt ar vēzi, viņu vidū nav resnu cilvēku.
Garšas izjūtas. Par gaumi parasti nestrīdas.
Ekonomiski apsvērumi. Ražot augkopības produkciju ir daudz lētāk nekā lopkopības.
Lipīgs piemērs. Daudziem vecākiem rodas problēmas, kad viņu bērni pusaudži vienā jaukā dienā atsakās no gaļas. Pēc statistikas datiem, tieši starp studentiem ir vairāk veģetāriešu nekā citu iedzīvotāju vidū.
