Mūsdienās dators kļuvis par tikpat ierastu lietu kā televizors, DVD atskaņotājs, mobilais tālrunis.
Mūsdienās dators kļuvis par tikpat ierastu lietu kā televizors, DVD atskaņotājs, mobilais tālrunis. Tas ievērojami paplašina cilvēku iespējas komunicēties, iegūt jaunas zināšanas un atvieglo darbu. Līdz ar informāciju tehnoloģiju straujo attīstību sarosās arī programmētāji huligāni, kas rada datorvīrusus un tīksminās par ļauno joku radītajām sekām.
Datorvīruss (“computer virus”) ir programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību. Iedarbinot inficētu programmu, jūs kopā ar to iegūstat datorvīrusu, kas, nonācis datorā, sāks inficēt visas programmas, kuras spēj. Iedodot kādu no tām citiem lietotājiem, jūs inficējat arī viņu datoru.
Daudzi no visbiežāk sastopamajiem vīrusiem ir nekaitīgi vai gandrīz nekaitīgi. Parasti tie pie zināmiem nosacījumiem datora ekrānā izvada kādu paziņojumu vai tikai to vien dara, kā izplatās. Šādi vīrusi ir bīstami tāpēc, ka kādas programmētāja kļūdas dēļ var sabojāt datus datorā. Citādi tie ir tikai nepatīkami, jo aizņem datora procesoru, atmiņu un disku, ko izmantotu ikdienā lietotās programmas. Bieži sastopami vīrusi, kas radīti ar mērķi bojāt datus vai pat aparatūru. Daži vīrusi izveidoti tā, ja fails ar tādu inficēts, to vairs nespēj “izārstēt” neviena antivīrusu programma. Paši ļaunākie vīrusi noteiktā datumā, piemēram, izdzēš BIOS zibatmiņu (“flash memory”). Ja vīrusam tas izdevies, jāvēršas datorfirmā pēc palīdzības.
Trojas zirgi (saīsinājumā “trojani”) slēpjas zem it kā noderīgām programmām, to jaunākajām versijām vai populārām utilītprogrammām, kas bieži tiek piedāvātas internetā. Trojas zirgi, salīdzinot ar vīrusiem, nav tik izplatīti, jo tie vai nu sevi iznīcina kopā ar citiem datiem, vai arī tiek “atmaskoti” un iznīcināti aktivizēšanās laikā.
Tārpiem (“worms”) nav nepieciešama pamatprogramma, kuru inficēt. Parasti tārpi ir sarežģītāki par datorvīrusiem, tiem mēdz būt arī reti izplatītas īpašības, piemēram, arhivētu failu inficēšana.
Lūkas (“backdoors”) ir hakeru attālinātās administrēšanas rīki, ar kuriem iespējams kontrolēt jūsu datoru ar internetu.
“AdWare”, “trojans” un “backdoors” pieder pie vienas grupas. Tos parasti sauc par spiegošanas programmām (“spyware”). Pašlaik arī mūsdienu tārpi un vīrusi satur informācijas zagšanas komponentes un tendenci. (Par šo tēmu vairāk nākamreiz.)
“Ļaundari” ir ieinteresēti saglabāt kontroli pār inficētajām sistēmām, neatklājot savu klātbūtni. Tipisks piemērs ir “kramplaužu” rīku komplekts “rootkit”, kas atļauj pēc sistēmas uzlaušanas noslēpt nelegālās darbības. Tas vairāk attiecas uz datu bāzēm.
Pašlaik parādījies jauns datortārps, kas izplatās ar “MSN Messenger”. Tārps nosaukts par “Bropia.F”. Ja to atver un palaiž, tas vispirms izveidos ceptas vistas attēlu datora ekrānā, komplektā saņemsiet arī “botu”, kas “logos” visu, ko rakstāt, pārveidos jūsu datoru par spama ģeneratoru un sekos visām jūsu finansiālajām darbībām internetā, tādējādi nopietni apdraudot jūsu bankas konta saturu.
“Bropia.F” pats izveido savu kopiju uz jūsu datora un maskējas zem dažādiem failu nosaukumiem, piemēram, “underware. pif”, “hot.pif”, “rofl.pif” u.c.
Ko darīt?
Ja datorā netiek lietotas pretvīrusu programmas, par vīrusu esamību var pārliecināties tikai tad, kad tie sākuši aktīvi darboties.
Pret vīrusiem var cīnīties, neinstalējot visu, kas pagadās, īpaši apšaubāmas izcelsmes spēles. Pirms izmantot svešu disketi, nepieciešams to pārbaudīt ar pretvīrusu programmām. Var instalēt programmas, kas vienmēr pārbaudīs disketes un interneta failus pret vīrusiem.
– Nopērciet datorsalonā to antivīrusu programmu, ko jums ieteiks.
– Parūpējieties, lai jums būtu jaunākā informācija par vīrusiem, jo labākās programmas var atjaunināt reizi mēnesī.
– Lietojot antivīrusa programmu, mēģiniet “izārstēt” datoru no visiem vīrusiem, ko tā spēj aizvākt no jūsu failiem.
– Pēc iespējas retāk darbiniet tos failus, kas inficēti, jo, tikai darbinot tos, vīrusi izplatās.
– Visus inficētos failus, ko iespējams atjaunot, nodzēsiet un atjaunojiet.
– Ja kāds vīruss tomēr izdzīvo, lūdziet palīdzību datorspeciālistam vai arī datorservisa firmai.
Ja esat intensīvs interneta lietotājs, jums drīz var rasties vajadzība pēc programmām, kas palīdz atbrīvoties no vīrusiem.
Ja mājas datori kļūst par vīrusu avotiem, tad no tā cietīs arī citi interneta lietotāji, tādēļ daudzas kompānijas, kas izstrādā pretvīrusu programmnodrošinājumu, privātajiem lietotājiem to piedāvā bez maksas (“freeware”). Atšķirībā no komerciālajām versijām bezmaksas programmas parasti piedāvā mazākas iespējas, arī to datu bāzes tiek atjauninātas retāk, tomēr tās nodrošina vismaz kaut kādu aizsardzību. Dažas no tām: “Freeware avast! 4 Home Edition”; “AVG Anti-Virus Free Edition”; “AntiVir® Personal Edition”; “BitDefender Free Edition v7”.
Šīs programmas spēj atpazīt agresīvos vīrusus un “trojanus”, maksimāli samazinot viltus trauksmju iespējas. Tās nodrošina pastāvīgu e – pasta, kā arī failu sistēmas aizsardzību. Vīrusu datubāzes un programmas atjaunināšanās notiek automātiski. Dažas programmas uztur vīrusu lādi – īpašu folderi, kurā lietotājs var droši strādāt ar dažādām bīstamām datnēm.
2004. gadā tika identificēti 10 724 jauni vīrusi, kas ir par 51 procentu vairāk nekā 2003. gadā. Visvairāk izplatās vīrusi, kas izmanto robus operacionālo sistēmu aizsardzībā.
Ko nedarīt?
Galvenais datorvīrusu izplatīšanās ceļš ir internets un e – pasts kā viens no tā pielietojumiem. Ja ievērosiet dažas instrukcijas, vīruss datorā neiekļūs.
Darbā ar e – pastu teksts ir tikai simbolu kopa, tas briesmas nerada. Bīstami ir pasta pielikumi, kas var saturēt jebkura tipa failus, kuros tad arī var būt ieperinājies vīruss.
Saņemot e – pastu, kuram pievienots fails, neatkarīgi no tā tipa jāizpilda rīcību secība.
– Vai sūtītājs man ir pazīstams?
Ja tā nav, var izlasīt tekstu, bet nedrīkst atvērt pievienoto failu. Parasti šo vēstuli var nodzēst, tad cita tāda neseko.
– Vai pievienotais fails ir gaidīts?
Ja sūtītājs ir pazīstams vai pievienotais fails ir tāds, kādu šis cilvēks parasti sūta, tad to var atvērt. Savukārt, ja vēstules pielikums rada aizdomas, pārjautājiet autoram un tikai tad atveriet.
– Vai pievienotais fails ir brīvs no vīrusiem?
Ja pasta serveris, kurā glabājas tavs pasts, pārbauda vēstulēm pievienotos failus, tad e – pasta sūtījumā būs piezīme, kas vēstīs – sūtījums skanēts un ir tīrs. Ja tāda ziņojuma nav, pievienoto failu uzreiz nevajadzētu atvērt. To ieteicams saglabāt atvēlētā pagaidu mapē un pārbaudīt ar antivīrusu programmu.
Izlasi un dod draugam!
1. Aizsardzībai lieto antivīrusu programmu un regulāri to atjauno.
2. Lieto grūti uzminamas paroles, kas sastāv no burtiem un cipariem.
3. Aizsargā savu datoru no interneta “iebrucējiem” – lieto “ugunsmūri”.
Šādas programmas meklē datorveikalos.
4. Neļauj, lai tavam datoram piekļūst svešinieki. Noskaidro, cik riskanta ir failu kopīga lietošana (“file sharing”). Ja nav sevišķas nepieciešamības, failu koplietošanu vajag atslēgt.
5. Atvienojies no interneta, kad to nelieto, ar to tiek novērsta iespēja svešiniekam piekļūt jūsu datoram.
6. Veido savu datu rezerves kopijas CD vai citā datorā.
7. Regulāri instalē drošības labojumus – ielāpus (“patches”).
8. Ikreiz, kad noregulē pulksteni uz vasaras vai ziemas laiku, pārbaudi arī sava datora drošību.
