Jelgavas Virsmežniecības pārraudzībā ir ap 40 tūkstošu hektāru meža, ko apsaimnieko sešas mežniecības.
Jelgavas Virsmežniecības pārraudzībā ir ap 40 tūkstošu hektāru meža, ko apsaimnieko sešas mežniecības. Viens no mežniecību galvenajiem uzdevumiem sausajā vasaras sezonā ir uzraudzīt, lai cilvēku neuzmanības vai kādu citu iemeslu dēļ mežā neizplatās uguns. Par to, kāds mūsu apkaimes mežos bijis šis gads un kas sagaidāms nākotnē, sarunājāmies ar Jelgavas Virsmežniecības virsmežzini Ilgoni Rozīti.
Šajā sausajā vasarā 25 ugunsgrēkos ir nodeguši 4,5 hektāri meža, kas, kā atzīst Jelgavas Virsmežniecības virsmežzinis Ilgonis Rozītis, patiesībā ir labs rādītājs, jo viena ugunsgrēka vidējā platība bijusi tikai 0,8 hektāri. Tomēr ceturtdaļsimt ugunsgrēku sezonā Jelgavas rajonam ir daudz. No 34 Latvijas virsmežniecībām pēc nodegušās platības lieluma Jelgava ir desmitajā vietā.
Pēdējos divdesmit gados tik sausa vasara kā šī bijusi vēl tikai pāris reižu. Nevienā grāvī nebija ūdens, un tas, protams, apgrūtināja liesmu dzēšanu. Tomēr neviens no ugunsgrēkiem nav pārsniedzis hektāru, jo dzēšanā iesaistītas ne tikai divas virsmežniecības ugunsdzēsēju mašīnas, bet arī pilsētas brigādes.
Visvairāk ugunsgrēku bijis maijā, augusta beigās, septembra sākumā.
Pēdējos gados mežu ugunsgrēku skaits sezonā ir svārstījies no 10 līdz 20, bet pērn ar slapjās vasaras «palīdzību» rajona mežos iemetušies tikai seši «sarkanie gaiļi».
Šogad 15 no visiem ugunsgrēkiem bijuši Dalbes mežniecībā.
– Tur mežs ir sausāks, vairāk ir skujkoku, turklāt uz Dalbi brauc daudzi pilsētnieki no Olaines, Rīgas, – skaidro virsmežzinis.
Viņaprāt, galvenais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, proti, ugunskuru dedzināšana un nenodzēstu cigarešu nomešana, jo sausā laikā katra dzirkstele, kas iekrīt izkaltušajās sūnās, var izraisīt pamatīgu nelaimi. Mežos ir vietas, kur deg gadu no gada, piemēram, pie Dalbes peldētavas. Tomēr I.Rozītis uzskata, ka ļaunprātīga dedzināšana ir ļoti reta parādība.
Ugunsgrēka dūmus pirmais pamana dežurants novērošanas tornī, tad tūlīt uz degšanas vietu izbrauc mežniecības mežsargs vai mežzinis. I.Rozītis atzina, ka tikai operatīva rīcība ļauj izvairīties no lieliem mežu ugunsgrēkiem, bet, ja uguns jau ir pārņēmusi lielāku platību un deg koku vainagi, tad ar pusotru kubikmetru ūdens, ko var pārvadāt virsmežniecības ugunsdzēšanas mašīna, vairs nekas daudz nav glābjams. Palīgos iet arī cilvēki ar meijām.
– Nu jau vismaz gadu desmit Jelgavas Virsmežniecības mežos nav bijuši lieli ugunsgrēki. Lielākais bija Klāšķenes purvā 1986. gadā, kad sadega vieglais auto un ugunsdzēsēju automašīna, ļoti smagi apdega cilvēks, – atceras I.Rozītis. – Ja mežs aizdegas pavasarī, tad parasti liela «skāde» netiek nodarīta, jau pēc pāris mēnešiem mežs atkal ir zaļš. Vasaras ugunsgrēkā cietušie koki nokalst pamazām gada laikā, un dažviet nodegušais mežs ir pat jāatjauno.
No meža resursu realizācijā iegūtajiem līdzekļiem daļa naudas tiek novirzīta dzēšanas darbu segšanai. Un visa uguns apsardzība Jelgavas rajonā izmaksā apmēram 25 tūkstošus latu sezonā. Diemžēl valsts neatkarības gados tehnika nav modernizēta, bet tas būtiski ietekmē dzēšanas darbu efektivitāti. Aizvien vēl ugunsgrēki tiek dzēsti ar divām mašīnām: viena ražota 1977., bet otra – 1990. gadā Krievijā. Kādreizējo M-600 motorsūkņu vietā gan ir ērtāki «Hondas» sūkņi, ar kuriem var sūknēt ūdeni pat no grāvjiem. Ir arī jaunas kaprona šļūtenes, ar kurām ērtāk strādāt. Taču pats ievērojamākais modernizējums nācis sakaru jomā: visiem sešiem mežziņiem ir dienesta mobilie telefoni, un, kā zināms, ātra sazināšanās ir viens no priekšnoteikumiem operatīvai rīcībai uguns nelaimes gadījumā.
Ir nomainīti arī uguns novērošanas torņi. Kādreizējo koka vietā, kas kalpoja labi ja desmit gadu, nākuši metāla torņi.
– Šogad vēl atbildīgās par mežu uguns dzēšanu ir mežniecības, bet runā, ka nākamgad šos pienākumus pildīšot pilsētas ugunsdzēsēju dienests,– stāsta virsmežzinis, zinādams, ka viss Latvijas Valsts meža dienests ir lielu pārmaiņu priekšā.
Ilgonis Rozītis uzskata, ka šoreiz pārkārtojumi būs vēl būtiskāki nekā 1990. gadā.
– Ir grūti pateikt, kā tas viss ietekmēs mežu ugunsgrēku dzēšanas operativitāti. Negatīvi ir tas, ka reformas rezultātā samazināsies mežsargu skaits, bet mežsargs ir viens no galvenajiem posmiem, lai ugunsgrēks tiktu atklāts. Bet gan jau laiks rādīs.., – nosaka Ilgonis Rozītis.
