Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, uzskata Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzīst – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kas aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojas fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra». «Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» vaļsirdīgi «Ziņām» stāsta Pulkveža O.Kalpaka ielas veikala «Pavasaris» vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt. «Pie mums pastāvīgie klienti ir vietējie iedzīvotāji, kas aizmirsuši kādu preci nopirkt lielveikalā, un pensionāri, kas nevēlas iet tālu līdz veikalam, – no tā arī iztiekam,» nosaka tirgotāja.Pēdējo pāris gadu laikā liela daļa mazo pārtikas veikaliņu apvienojušies zem dažādām veikalu ķēdēm, atzīst I.Kanaška. «Pavisam mazajiem pārtikas veikaliem, kuri darbojas individuāli, ļoti būtiski ir divi faktori – atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme. Diezgan labi sokas tiem, kas atrodas dzīvojamajos masīvos – daļa iedzīvotāju labprāt iet uz veikaliņu turpat pie mājām, nevis mēro tālāku ceļu uz lielveikalu,» stāsta I.Kanaška. Mazajos veikaliņos bieži vien pārdevēju attieksme esot daudz pozitīvāka un personiskāka – tas ir ļoti svarīgi, sevišķi vecākiem cilvēkiem, kuriem patīk papļāpāt un tikt uzklausītiem. «Viņi drīzāk izvēlēsies parunāties ar laipnu pārdevēju, kaut arī preces mazajos veikaliņos ir pāris santīmu dārgākas, nekā doties uz lielveikalu, kur pārdevēju attieksme lielākoties ir ļoti neitrāla,» saka Jelgavas tirgotāju pārstāvis. Šī īpašība ļauj arī nelielajām bodītēm izveidot uzticīgu klientu loku. I.Kanaška uzskata, ka tiem pārtikas veikaliņiem, kas atrodas tuvu lielveikaliem, vajadzētu specializēties un pārdot kādus konkrētus produktus. «Pilsētā ir vietas, kur veikalu izkārtnes mainās cita pēc citas, mainās arī īpašnieki. Gluži vienkārši veikaliem dažās vietās ir grūti pastāvēt – ja tuvumā ir lielveikali vai ja tie nav specializējušies,» stāsta I.Kanaška, uzsverot, ka īpašniekiem vajadzētu pavērot, kas konkrētajā veikala atrašanās vietā pircējiem ir nepieciešams, un tad izlemt, ar kādu preču pārdošanu nodarbosies.«Mēs konkurenci un lielveikalu spiedienu nejūtam, jo citu pārtikas veikalu tuvumā nav,» saka Platones pārtikas veikala «Dan & Art» pārdevēja Inese Bērziņa. Tie, kas strādā Jelgavā, pārsvarā iepērkas lielveikalos, bet uz vietējo tirgotavu Platonē iet tie, kas sēž mājās vai pilsētu apmeklē reti. «Viena vai divu produktu dēļ jau nebrauks uz pilsētu – arī tad iedzīvotāji iepērkas mūsu veikalā,» novērojusi I.Bērziņa. Arī lauku veikaliņš cenšoties veidot cenu atlaides un ieinteresēt ar akcijām, lai pievilinātu pircējus.
